Jogas nodarbības iesācējiem atsākās šonedēļ Bauskā, Iecavā un citviet rajonā, informē topošā jogas skolotāja Inese Meldere.
Jogas nodarbības iesācējiem atsākās šonedēļ Bauskā, Iecavā un citviet rajonā, informē topošā jogas skolotāja Inese Meldere.
Šis esot Indijā dzīvojošā Aina Gāra radītais stils tieši eiropiešiem. Lai iegūtu prasmes apliecinošu sertifikātu, I. Melderei nepieciešams vēl gadu individuāli nodarboties ar jogu. Viņa jau ceturto sezonu reizi nedēļā dodas pie vienīgās Latvijā sertificētās šī stila skolotājas Tamāras Bujānovas Rīgā, Anahatha centrā. Tikai piecu gadu laikā cilvēks sākot sajust savu ķermeni.
Pārprogrammē organismu
Nepārtrauktas prakses dēļ baušķeniece var mācīt jogu arī citiem. “Mēdz teikt, ka joga ir ķirurģija bez naža un psihoterapija bez vārdiem. Tā ir tehniska un terapeitiska darbošanās, izmantojot palīglīdzekļus – segas, zviedru sienu, virves, siksnas un klučus. Pamatu veido 60 visbiežāk izmantotās un vienkāršākās statiskās pozas iesācējiem. Tās ir stāvus, sēdus, guļus, uz galvas, rokām vai pleciem. Ieņemot kādu no šiem stāvokļiem, notiek ķermeņa “kompjūtera pārprogrammēšana”. Piemēram, stāvēšana uz galvas ir šoks katrai šūnai, tas piespiež mainīties.
Sākumā noteiktā ķermeņa stāvoklī jānoturas desmit līdz 15 sekunžu, bet vēlāk jau trīs minūtes. Izpildot vingrinājumus, kustības ir lēnas un plūstošas. Mēdz gadīties arī traumas,” skaidro jogas pasniedzēja.
Sākumā cilvēki iedomājoties, ka joga ir kaut kas mistisks. Tomēr interesi par to saglabājot un pastāvīgi uz nodarbībām nākot tikai tie, kas patiešām grib kaut ko mainīt dzīvē. Joga mācot paļauties un pazemību, tā neesot reliģiska nodarbe. Tulkojumā joga nozīmējot ‘saistība, kopība ar Augstākstāvošo’. Tas esot meklējuma ceļš pie varenāka spēka, kuru katrs var saukt, kā grib. Ir divi veidi, kā iegūt zināšanas, – klausīšanās un ciešanas. Mūsdienās visizplatītākais esot otrais.
Labvēlīgi, t. i., nomierinoši, sakārtojot domas, joga iedarbojas uz sievietēm, teic četru bērnu māmiņa I. Meldere. Viņām esot pat īpaši vingrinājumi. Jogas pasniedzēja uzskata – slimības ir saistītas ar mūsu domām. Viņa pati pārliecinājusies, ka tās ārstēt var tikai ar statisku pozu palīdzību, ievērojot noteiktu dienas ritmu, pareizu ēšanu un veidojot labvēlīgas attiecības ģimenē.
Sasniedz iekšēju mieru
Pārsvarā nodarbības mūspusē apmeklējot sievietes, kā arī pensionāri un skolas vecuma bērni. Interesi par jogu neietekmējot vecums. Pasniedzēja ievērojusi, ka ir trīs kategoriju interesenti: iekšēja pamudinājuma dzītie, slimnieki un ziņkārīgie. Optimālais nodarbības dalībnieku skaits esot desmit.
Natālija Austere pirms pārcelšanās no Rīgas uz Iecavu jau bija iesaistījusies austrumnieciskās nodarbēs. “Ar jogu sasniedzu iekšēju mieru. Pašlaik audzinu bērniņu, viņu auklējot un nesot, ir lielāka slodze mugurai. Vingrinājumi palīdz to atbrīvot, atslābināt. Vēl mācos kontrolēt savas emocijas,” atklāj jaunā māmiņa. Savukārt Nadežda Borodko tikai pērn iesaistījusies jogas nodarbībās. “Tās uzlabo manu veselību: mugura un skausts kļūst elastīgāki. Pēc vingrinājumiem jūtos viegli, ķermeni pārņem patīkamas sajūtas. Tas ir arī mierinājums dvēselei,” rezumē baušķeniece.
Mācās pareizi elpot
Interneta mājaslapā teikts, ka joga ir gan fiziska, gan garīga un intelektuāla mācība. Joga netiek uzskatīta par reliģiju, taču bieži tiek pārprasta. Nākot no senās Indijas kultūras, neapšaubāmi tajā parādās hinduisma elementi un Austrumu pasaules uztvere.
“Jogas nodarbībās grūtnieces apgūst, kā pareizi elpot. Ar neērtajām pozām sievietes iemācās vēlāk dzemdībās atslābināties. Lai tās noritētu vieglāk, jātrenējas visu grūtniecības laiku. Elpot var iemācīties pāris mēnešos, tomēr parasti topošās māmiņas sāpēs to aizmirst. Efekts panākams tikai ar ilgstošu darbu,” teic Rīgas Dzemdību nama 7. netradicionālās nodaļas vecmāte Baiba Firkuse. Viņa bērniņus pieņem kopš 1982. gada.
Jogas nodarbības noslēdzas ar šavāsena jeb miroņa pozu, saka I. Meldere. Tas esot nomierinošs ķermeņa stāvoklis, kas jānotur desmit minūtes. Austrumnieciskā nodarbe ilgst stundu un 15 minūtes, tā notiek vienreiz nedēļā.
