Industriālā un loģistikas parka izveide Bauskā, bijušā lidlauka teritorijā, varētu būt viens labs piemērs pašvaldības artavai uzņēmējdarbības veicināšanā mūsu pilsētā.
Industriālā un loģistikas parka izveide Bauskā, bijušā lidlauka teritorijā, varētu būt viens labs piemērs pašvaldības artavai uzņēmējdarbības veicināšanā mūsu pilsētā.
Parks – tas tagad tāds modes vārds. Vienkāršāk izsakoties, tā ir teritorija, kurā būtu sakārtota vide tā, lai komersantiem, tur ierodoties, ir ērti un viegli uzstādīt ražotnes vai iekārtot lielas noliktavas, izveidot biroju un citas telpas un sākt strādāt. Tā jau notiek attīstība vairākās pilsētās Latvijā (Jēkabpils, Liepāja, Rīga), tā vairākus gadus ir pierasta lieta Eiropā, arī Somijā, uz kurieni pieredzi smelties augustā devās Bauskas uzņēmēji, pilsētas Domes darbinieki, speciālisti no Zemgales attīstības aģentūras, konsultāciju firmām.
Kopējās izmaksas
Lai sagatavotu vidi industriālajā parkā, lai tur radītu biznesa sākšanai labvēlīgus “inkubatora” apstākļus, bez naudas neiztikt. Tālab Dome pieteicās PHARE Baltijas jūras reģiona sadarbības programmā, nu tuvojas noslēgumam 1. fāze projektam “Industriālais un loģistikas parks Bauskā”. Lai dabūtu finansējumu no šīs Eiropas Savienības programmas, protams, nepieciešams ievērot vairākus nosacījumus. viens no tiem – vajag atrast sadarbības partneri ES valstīs. Šoreiz to izdevies sameklēt Somijā – Hemes reģiona attīstības padomē.
Projekta 1. fāzes kopējās izmaksas ir 362357,2 eiro, informē projekta koordinators Bauskas Domē Andrejs Karpičs. 274920 eiro (75,8%) veido ES PHARE finansējums, Bauskas pašvaldības līdzfinansējums – 87437 eiro (24,13%). Kā un kam šo naudu dalīt, paredzēts ES noteikumos, kuri mums jāievēro, lai kā šķistu brīžiem dīvaini. Arī šo pieredzes apmaiņā braukāšanu baušķeniekiem uz Somiju un pēc tam somiem uz Bausku nosaka ES projektu obligāti noteikumi. Tomēr atklāti jāpasaka – zināšanas, citu sasniegumu un padarītā pieredzes analīzi mēs joprojām nepietiekami augstu vērtējam, pārāk nospiesti esam ar ikdienu.
Pieredze – sadarbībā
Vairāki Bauskas komersanti izteica neapmierinātību, ka Somijā pieredzes brauciena laikā nenotika darījumu vizītes viņiem radniecīgos uzņēmumos. Taču tāds nebūt nebija šī brauciena mērķis. Svarīgākais bija skatīt un izprast, kā strādā pašvaldības, lai attīstītu Hemes reģionu, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, veicinātu uzņēmējdarbību (tehnoloģiskajos un industriālajos parkos), kā šajā ķēdē iesaistās komersanti un ko viņi sagaida no vietvaras. To visu bija iespēja izzināt Hemes reģionā – Hemēnlinnas pilsētā, Forsas un Rīhimeki rajonos.
Somijā varēja saprast, kā tiek plānota tehnoloģiskā parka izveide un attīstība, kā pašvaldība nodod parka saimniecisko pārvaldīšanu un vadību kādas kompānijas pārziņā (to sauc par parka operatoru, Hemes reģionā detalizēti ar šāda operatora darbu varēja iepazīties Hivinkē pilsētiņā esošajā parkā “Techvilla”). Piedaloties semināros Somijas lauksaimniecības produkcijas izpētes centrā, Hemes politehniskajā augstskolā, tehnoloģiskajos parkos un tiekoties ar Hemes reģiona administrāciju, varēja lieliski izprast, kā kopīgi jāstrādā zinātniski pētnieciskajām, izglītības institūcijām, pašvaldībai un uzņēmējiem, lai attīstītu reģionu, dotu darbu un labklājību ļaudīm. Tieši šo pozitīvo pieredzi komandējuma rezumējumā uzsvēra arī brauciena dalībnieks, Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis.
Bauskas uzņēmējiem pieredzes vizīte lika domāt arī par savas uzņēmējdarbības nākotni. Ja industriālajā parkā ienākošiem komersantiem tiks radīti labvēlīgi nosacījumi, šie rūpnieki varētu darbaspēkam piedāvāt lielāku atalgojumu. Tas savukārt veicinātu strādājošo aizplūšanu no vietējām ražotnēm uz parka teritorijā esošajām. Vai arī – vietējiem nāktos paaugstināt algas saviem strādniekiem, lai tos noturētu. Ir, par ko domāt.
Ar lielāko atdevi
Līga Kalniņa, Jēkabpils pilsētas Domes projektu administratore: “Ņemot vērā raibo vizītes grupas sastāvu – pašvaldību darbinieki, pašvaldības uzņēmumu vadītāji, konsultanti, dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji –, atzīstu, ka vizītes organizatori bija no sirds centušies. Apmeklējumi bija tā pārdomāti, lai pēc iespējas visiem dalībniekiem būtu kaut kas sirdij tuvs un noderīgs, dodot iespēju salīdzināt savu darba vietu ar līdzīgu Somijas reģionā. Bet šis princips diemžēl bija grūti izmantojams, jo netika pietiekami akcentēts, ko industriālais parks (kā pašvaldības + augstskolas + zinātnes kopīgs veidojums) var dot vērtīgu Bauskai, tās iedzīvotājiem un galvenokārt uzņēmējiem. Man ir grūti teikt, ko Bauskas uzņēmēji rakstīja savās atskaitēs par komandējuma laikā iegūto, taču pieļauju, ka diezgan daudziem no viņiem tā īsti arī nepalika skaidrs, kas par zvēru ir industriālais parks un kādu labumu viņi no tā var gūt.
Šī vizīte katram, kurš patiesi vēlējās ko jaunu gūt, deva iespēju uzzināt, kā Somijā pašvaldības atbalsta un sekmē šo industriālo parku veidošanos un attīstību, kā kopīgi veiksmīgi sadarbojas gan izglītības nozare, gan zinātnieki un komersanti. Ne velti Somija ārkārtīgi lepojas ar saviem kompetences centriem (Centre of Expertise), kuros tiek akumulētas visas jaunākās zinātņu tehnoloģijas un tālāk nodotas biznesa struktūrām, lai nestu peļņu rūpniecības nozarēm.
Man arī ļoti iespiedies atmiņā, kā viens no tehnoloģisko parku pārstāvjiem Hemes reģionā izteicās: vispirms ir jāzina, kam šo parku vēlas piedāvāt (kurai industrijai), un tikai tad jādomā, kādu šo parku būvēt. Es ceru, ka Bauska saskaņā ar savas rūpniecības attīstības prioritātēm ir apzinājusi to nozari, kurai šis industriālais parks būtu visnepieciešamākais un kura dotu vislielāko atdevi no Bauskas budžeta ieguldītajiem līdzekļiem.”
Risinās problēmas
Raitis Ignatjevs, “Latvenergo” Bauskas elektrisko tīklu rajona vadītājs: “Uzskatu, ka vispirms jāveic liels izskaidrojošais darbs, lai sabiedrībai atklātu, ko tā ilgtermiņā var iegūt no veidojuma “industriālais parks” (IP) un tā atrašanās tiešā pilsētas tuvumā. Pretējā gadījumā ir garantēta nezinātāja noraidoša reakcija.
Man personīgi pieredzes brauciens uz Somiju palīdzēja noskaidrot daudzas iespējamās problēmas un to risinājumus, vairoja zināšanas. Somijā, Hemes reģionā, ar pašvaldības koordināciju un atbalstu 10 gadu pēc iestāšanās ES tiek realizēts sešgadu projekts, kurā ir paredzēts pašvaldības teritorijā piesaistīt līdzekļus 600 miljonu eiro apmērā. Tas vien ir, ko vērts.
Es negribu uzsvērt, ka Bauskai ir īpaši paveicies, saņemot šādu sadarbības piedāvājumu veidot IP Bauskā, taču Latvija atrodas dažādu valstu un ekonomisko sistēmu interešu zonā. To pierāda arī Ķīnas delegācijas nesenā vizīte.
Es saskatu šādas problēmas, kas varētu tikt risinātas ar IP klātesamību:
jaunu, strādāt gribošu cilvēku migrācija galvaspilsētas virzienā;
darbavietu rašanās tiešā pilsētas tuvumā;
uzņēmīgu baušķenieku iesaistīšanās jaunu uzņēmumu veidošanā, kuru attīstībai tieši IP būtu pateicīga vide – “inkubators”;
biznesā ieguldītu līdzekļu atgriešanās pilsētas vidē ar baušķenieku ienākumiem un kāda daļa arī caur nodokļiem pašvaldības budžetā.
Liela uzmanība jāpievērš efektīvai Bauskas pilsētas īpašumu iesaistīšanai sadarbības projektos.”
***
uzziņai
– Tātad, kam tikuši, tiek un tiks iztērēti vairāk nekā 360 tūkstoš eiro? Andrejs Karpičs nosauc: plānošanas un attīstības dokumentu izstrāde – sākotnējā izpēte, mārketinga un attīstības stratēģijas izstrāde; industriālā un loģistikas parka teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana; parka detālplānojuma izstrāde; elektrolīnijas izbūve parka teritorijā (visdārgākā); pieredzes apmaiņas semināri Somijā un konference Bauskā; informatīvo bukletu sagatavošana, izdošana un izplatīšana; projekta pieteikuma sagatavošana ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei, lai parkā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru (tā jau būs projekta 2. fāze).
– Projekta 1. fāzē parka izpētes un plānošanas darbu projektus gatavoja firma “Ravenshill”, arī tās pārstāvji bija līdzi pieredzes braucienā uz Somiju (projektu vadītājs Toms Miķelsons).
– Projektu 2. fāzei izstrādās “Europrojects”, pieredzes braucienā bija arī šīs firmas pārstāvis – projektu izstrādes un vadīšanas konsultants Ivars Lamberts.
