Esmu secinājusi, ka nevajag dzīvi uztvert pārāk traģiski.
Esmu secinājusi, ka nevajag dzīvi uztvert pārāk traģiski. Par spīti plašsaziņas līdzekļiem, kas nereti šķiet tam vien radīti, lai mums iedvestu bailes no teroristiem, ielu huligāniem ar un bez stūres, no ērcēm un visu veidu gripas, no inflācijas un neprivatizēto dzīvokļu izpārdošanas. Ar nabadzību neviens vairs nebaida, jo tā jau ir klāt.
Bez bailēm neiztiek arī tie, kam vara. Lai dzīvi padarītu vieglāku, svarīgi katrā likstā atrast vainīgo. Piemēru netrūkst. Atklājies pilnīgs haoss iekšlietu sistēmā ar prēmijām, piemaksām un mistiskajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas tagad ir tāda kā modes lieta. Lai kāds neiedomātos, ka no amata jāatkāpjas ministram Ērikam Jēkabsonam, viņš atrada vainīgo – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu – un palūdza uz izmeklēšanas laiku atiet malā.
Arvien vēl atvilktnē turēdams pretinflācijas līdzekļu sarakstu, premjers Aigars Kalvītis sameklēja grēkāzi – Konkurences padomes vadītāju Pēteri Vilku –, kas pieļāvis degvielas tirgotāju monopolu – lielu kompāniju “Statoil” un “Shell” apvienošanos. Tādā lielvalstī kā Latvija ne mazums nebūšanu var notikt, valdībai nezinot.
Premjers, tāpat kā Valsts prezidente, situācijā, kas radusies degvielas straujās dārdzības dēļ, aicina taupīt resursus, piemēram, braukt ar sabiedrisko transportu vai, vēl labāk, ar velosipēdu. Karikatūristi atsaukušies pirmie.
Degvielas uzpildes staciju būvniecības iecere Bauskā nedaudz buksē. Atrasti vainīgie, proti, avīze “Bauskas Dzīve” un pāris “uzpirktu” indivīdu, jo dusmas taču nevar saskaldīt tūkstoš daļās – katram protesta parakstītājam pa druskai. Zākāšanai laika un izdomas netrūkst, vienīgi drosmes tā pamazāk. Vai gan citādi būtu jāslēpjas aiz sveša vai lienēta vārda?
Aktuālas šonedēļ bija runas par šķelšanos “Jaunajā laikā”. Partijas valdes vairāku stundu ilgajā sēdē domstarpības esot izšķīdinātas. Partijas vadītājs Einars Repše apsolījis, ka tuvākā gada laikā neko vairs nepirkšot un kredītus neņemšot. Par valdes sēdi aktrise Ausma Kantāne runāja poētiski: “Mēs visi skaisti kopā varam vibrēt!” Pats E. Repše bija lietišķāks: “Ja gribu pārmaiņas partijā, jāsāk pašam ar sevi.”
Pasaules hokeja čempionāta organizētāji gandrīz bez biļetēm bija atstājuši galvenos lielā notikuma vaininiekus – pasaulē labākos līdzjutējus. Izpilddirekcijas prezidents Kirovs Lipmans pēc negulētas nakts tomēr izkārtojis pāris simt biļešu. Tās gan būšot jāatņem draugiem un juridiskām personām. Ar biļetēm sacelta tāda jezga, ka ieejas zīmju spekulantiem ir pieteikts karš. Tikai ne vienmēr kara pieteicēji ir uzvarētāji.
Pēc 66 gadiem, kad tapa Molotova-Ribentropa noziedzīgais pakts, Krievija ar Vāciju noslēgušas jaunu darījumu – par gāzesvada zemūdens būvi zem Baltijas jūras. Turklāt viltīgi – agrāk, nekā paredzēts. Drošs paliek nedrošs, jo Vladimira Putina draugs kanclers Gerhards Šrēders var zaudēt tuvējās vēlēšanās. Situācija nav sveša. Parakstīta tikai iecere, jo vēl nav ne projekta, ne aprēķinu par zemūdens gāzesvada būvi. Pret darījumu iebilst Polija un Latvija, Eiroparlamentā kāds to nosaucis par traģēdiju, bet Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs līgumu jau atbalstījis…
Mums ir arī labas ziņas. Pirmkārt, vecie šīfera jumti tuvāko gadu laikā piespiedu kārtā nebūs jānomaina, otrkārt, neprivatizētos dzīvokļus neizpārdos, treškārt, laika pareģi sola ilgu, siltu un skaistu rudeni.
