Zemkopības ministrija ir izvērtējusi Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības šī gada 11. augusta sanāksmes rezolūciju un sniedz atbildes par rezolūcijā minētiem priekšlikumiem.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības (RLA) šī gada 11. augusta sanāksmes rezolūciju un sniedz atbildes par rezolūcijā minētiem priekšlikumiem.
Atbildi ir parakstījis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Vēstule adresēta RLA priekšsēdētājam Agrim Veidem. Ar viņa atļauju “Bauskas Dzīve” to publicē saīsinātu.
Par references rādītājiem
RLA ierosināja references rādītāju pārskatīšanu. Šajā jautājumā sniegts plašs teorētisks skaidrojums, kas ļauj secināt – jāsamierinās ar to situāciju, kāda izveidojusies, jo “šie rādītāji Latvijai jau bija zināmi pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES un lauksaimniekiem tika sniegta informācija par šiem rādītājiem. Vienošanās par šiem rādītājiem starp Latviju un ES tika panākta jau iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu laikā, un kvantitatīvo rādītāju noteikšanas kritēriji visām jaunajām dalībvalstīm bija izvirzīti vienādi”.
Par subsīdiju izlietojumu
Izvērtējot Bauskas RLA priekšlikumus par līdzekļu rezervēšanu zaudējumu segšanai graudkopībā (cenu starpības segšana, kaltēšanas izmaksas un par pašu līdzekļiem zemnieku iegādātas lauksaimniecības tehnikas daļēja subsidēšana), Zemkopības ministrija informē, ka, saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, paredzētais finansējums valsts atbalstam lauksaimniecības attīstībai tiek sadalīts starp atbalstāmajām lauksaimniecības subsīdiju programmām mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas.
Lai gada laikā ieviestu jauninājumus, kā arī paredzētu finansējumu nepieciešamo pasākumu īstenošanai, ir nepieciešams izvērtēt 2005. gadā piešķirto subsīdiju izlietojumu un no esošām programmām pārdalīt finansējumu jaunu pasākumu ieviešanai. Ņemot vērā to, ka 2005. gada pirmajā pusgadā no subsīdiju līdzekļiem ir piešķirtas kompensācijas 1,5 miljonu latu apmērā, lai daļēji segtu dabas katastrofas (plūdi, knišļi) un vētras radītos zaudējumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, subsīdiju programmās pašlaik nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt jaunu pasākumu ieviešanai.
Arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvju sapulcē 2005. gada 17. augustā tika nolemts: lai sekmētu zemnieku saimniecību un lauksaimniecības uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes sakārtošanu un pilnveidošanu, šiem mērķiem jāizmanto visi 2005. gada subsīdiju programmā jau paredzētie pasākumi un līdzekļi.
Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, atbalstu var piešķirt, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Atbalsts var tikt piešķirts, lai kompensētu ražas zudumus, līdz ar to kompensācija var tikt veikta tikai nākamajā gadā pēc ražas zudumu aprēķināšanas. Tādēļ Zemkopības ministrija turpinās diskusijas ar Eiropas Komisiju par šādas atbalsta shēmas ieviešanu turpmākajos gados.
Par apdrošināšanas sistēmas veidošanu
Pašlaik, izmantojot subsīdiju programmu, tiek veikts pētījums “Iespējas un risinājumi lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas attīstībai Latvijā”.
Viens no risinājumiem ir veicināt savstarpēju pašpalīdzības fondu izveidi, kas sekmētu apdrošināšanas sistēmas attīstību vismaz konkrētā sektorā. Saskaņā ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta veikto pētījumu rezultātiem Zemkopības ministrija sagatavos priekšlikumus apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanai lauksaimniecībā.
Par nodrošināšanu ar dīzeļdegvielu
Zemkopības ministrija nodarbojas ar šī jautājuma risināšanu, un pašlaik notiek konsultācijas ar citu ES dalībvalstu pārstāvjiem par šī modeļa ieviešanu Latvijā. Sistēmas izvei dei nepieciešams izstrādāt un veikt grozījumus likumdošanā. Lai efektīvāk izveidotu Latvijai piemērotu modeli, Zemkopības ministrija lūdz Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienību iesniegt savus priekšlikumus.
Par intervences cenu publicēšanu
Intervences cenas ir noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2003 par labības kopīgo tirgus organizāciju. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2.c apakšpunktu Latvijai noteiktais intervences periods ir no 1. novembra līdz 31. maijam, un saskaņā ar 4. pan ta 1. punktu intervences ce na labībai, uz kuru attiecas intervence, ir 101,31 EUR/t. Intervences cena ik mēnesi tiek palielināta saskaņā ar regulas nosacījumiem.
Līdz pagājušajam gadam par subsīdiju līdzekļiem iespiests informatīvais biļetens “Tirgus un cenu apskats”, kurā tika publicētas Baltijas un ES valstu cenu attīstības tendences, svarīgāko tirgus dalībnieku komentāri un cita informācija par lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgu. Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, ar kuru katru gadu tiek saskaņots subsīdi ju projekts, vairākkārt neatbalstīja šāda izdevuma iespiešanu par lauksaimnieku subsīdiju līdzekļiem. Kopš 2004. gada finansējums atsevišķa izdevuma publicēšanai par lauksaimniecības produktu cenām vairs netika piešķirts.
Informatīvais pielikums par lauksaimniecības produktu cenām pašlaik tiek izdots lau ku politikas biļetenam “Agro-Pols”, kas klajā nāk divas reizes mēnesī. Informācija par graudu cenām ES un Baltijas tirgū ir pieejama interneta mājaslapā .
