Grenctālietim Albīnam Baļčūnam pagalmā līdzās stāv divi labības kuļamie agregāti. Rudens saulē sānus lepni gozē dzeltenais somu kombains «Sampo». Turpat netālu ne mazāk cēli izskatās 1870. gadā ražotā firmas «Clayton» labības kuļmašīna.
Grenctālietim Albīnam Baļčūnam pagalmā līdzās stāv divi labības kuļamie agregāti.
Rudens saulē sānus lepni gozē dzeltenais somu kombains “Sampo”. Turpat netālu ne mazāk cēli izskatās 1870. gadā ražotā firmas “Clayton” labības kuļmašīna.
Tvaika dampi atņem
Savulaik to nopircis Albīna vecaistēvs Jānis Baļčūns. Pirms apmēram 100 gadiem Baļčūnam bija sava kuļmašīna, arī dzirnavas, un pierobežā viņam darba netrūka. Kuļmašīnu no vienas saimniecības uz otru varēja vilkt ar zirgiem, taču kulšanai izmantoja tvaika dampi.
Albīns zina stāstīt, ka apkārtnes ļaužu vajadzībām agregāti pēdējo reizi darbināti vēl kādus gadus pēc Otrā pasaules kara. Tad padomju varai Zemgales zemnieka rosība šķita nepieņemama un tvaika dampis tika atņemts darbaļaužu labā. Tā strādāšana sociālistiskajai jauncelsmei izrādījās pavisam īsa. Kopīpašumā nonācis, agregāts pēc pāris gadiem tika aplaupīts un beigās sagriezts lūžņos.
Gaiļa milti
Albīns atceras tēva stāstīto piedzīvojumu, ko vietējie vīri izspēlējuši tai dienā, kad kuļmašīna nopirkta un atvesta uz mājām. Kā jau ierasts, arī tais laikos lielais pirkums bijis “jāapmazgā”. Kad dzira uz labu kulšanu nobaudīta, vīriem dikti kārojies zināt, uz ko tāds “Clayton” īsti spējīgs. Bijusi vasara, labības vārpas vēl tikai briedušas, toties mājas pagalmā, ar graudiem cītīgi pamielojies, lepni staigājis gailis. Tas tad arī izraudzīts kā pirmais kuļamais. Spalvas putējušas, graudi gan no guzas nav izbiruši, no “modinātāja” palikuši vien kaulu milti.
Kombains vien ir
“Claytonam” Albīna Baļčūna mājās nav ļauts aiziet postā. Ilgus gadus kuļmašīna stāvējusi lielajā šķūnī. Kad tas nojaukts, saimnieks agregātu rūpīgi sedzis, nu iecerēts tam būvēt jaunu nojumi. Par kuļmašīnu esot interesējušies daži kolekcionāri, taču A. Baļčūns atzīst, ka pārdot to tā īsti negribas – kā nekā vērtīga ģimenes relikvija. Lai to atjaunotu darba kārtībā, nepieciešami prāvi līdzekļi. Tomēr agregāts nav pilnīgi postā aizlaists. Pirms 130 gadiem būvētā mašīna ir labi saglabājusies. Visas ozolkoka daļas ir veselas, arī no metāla konstrukcijām pirms kāda laika noņemta rūsa.
Salīdzinot kuļmašīnu ar jauno kombainu, A. Baļčūns atzīst, ka gadu desmitos nekas būtisks jau nav mainījies. Kombaina un kuļmašīnas darbības principi ir tie paši.
