Liktenis bija lēmis, ka smilšu kalniņā uz Priedīšu kapiem nācās pavadīt Artūru, ar kuru kaimiņos nodzīvojām vairāk nekā 25 gadus.
Liktenis bija lēmis, ka smilšu kalniņā uz Priedīšu kapiem nācās pavadīt Artūru, ar kuru kaimiņos nodzīvojām vairāk nekā 25 gadus.
Diena bija lietaina un tumša. Debesis klāja mākoņu sega, bet vēl tumšāks bija Priedīšu kapu kapličā. Nevarēja labi saredzēt pavadītāju sejas, kur nu vēl vārdus dziesmu lapiņās. Mācītāja pavadībā dziedāja līdzi tikai tie, kuri vārdus zināja no galvas.
Vai tad ir tik sarežģīti ierakt vienu stabu, lai kapličā būtu elektrība? Elektrolīnija iet līdzās kapsētai. Aizgājējam jau vienalga, bet pavadītājiem tas gaismas stariņš ir ļoti vajadzīgs.
Tuvinieki, ja kopjat kapu kopiņas, tad, lūdzu, nesviediet atkritumus, kur pagadās! Kapu sardze Zenta viena pati nespēj visu sakopt. Viņai nākas meklēt palīgus, ja vajadzīga vīrieša roka lauztu koku un zaru savākšanā. Kapos ir īpaša vieta, kur var bērt visu nevajadzīgo.
Ar cieņu – L. ŠIDLA
Rundāles pagastā