Stabilu attīstību nodrošina pieci priekšnoteikumi. Tos skaidro zinātniski pētnieciskās sabiedrības «Urboekoloģija» ģeoekoloģijas sektora vadītāja un arhitektūras doktore Ludmila Kartunova.
Stabilu attīstību nodrošina pieci priekšnoteikumi. Tos skaidro zinātniski pētnieciskās sabiedrības “Urboekoloģija” ģeoekoloģijas sektora vadītāja un arhitektūras doktore Ludmila Kartunova. Viņa šajā nozarē strādā jau 20 gadu.
Neredzamo enerģiju jūt visi
Urboekoloģija pēta organismu mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka zeme, tās garoza (sastāvs un uzbūve) un kosmiskā vide ietekmē dzīvības pastāvēšanu jebkurā apvidū. Cilvēka dzīves kvalitāte galvenokārt atkarīga no viņa atrašanās vietas, jo no zemes dzīlēm un debesīm izstaroto enerģiju jūtot visi dzīvie organismi.
L. Kartunova stāsta: “Zeme un tās garozas uzbūve un sastāvs Latvijas teritorijā ir dažādi. Tas ietekmē pat konkrētā novadā dzīvojošo izskatu, raksturu, demogrāfiskos rādītājus, proti, dzimstību un mirstību. Arī saslimšanas katrā novadā ir atšķirīgas. Vieni attīstās, citi nīkuļo. Kurzemes daļā (līdztekus arī Zemgalē – K. S.) ir labvēlīgāka vide dzīvei nekā valsts austrumos – Latgalē.
Pašlaik daudz runā par stabilu attīstību pilsētās, rajonos un valstī. Japāņiem ir teiciens: tu esi tāds, kāda ir tava vide. Ļoti jārūpējas, lai to sakārtotu.”
Dabiskais pieaugums
“Līdzsvarotu attīstību veido vairāki nosacījumi. Pirmkārt, nepārtraukts pozitīvs dabiskais pieaugums. Dzimstības rādītājiem jābūt augstākiem par mirstības. Tiklīdz demogrāfiskā situācija pasliktinās, parādās stagnācija un konservatīvisms. Demogrāfiskā statistika liecina, ka Bauskas rajonā iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji gadu no gada ir augstāki par vidējiem Latvijā. Piemēram, 1999. gadā Latvijā demogrāfiskā stāvokļa vidējais rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem bija mīnus 5,5, savukārt Bauskas rajonā mīnus 2,2. Tikai Saldus rajonā bija labāks stāvoklis, proti, mīnus 1,5.
Tomēr pat vienā administratīvajā teritorijā ir dažādas tendences. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā veiktie pētījumi atklāja, ka rajona rietumos dabiskais pieaugums ir augstāks nekā austrumos, tāpat arī dienvidos esošajos pagastos dzimstības pārsvara skaitlis pār mirstību ir lielāks nekā pagastos, kas atrodas ziemeļos. Tas saskan ar zemes garozas lūzumu, plaisu u. c. anomāliju zonām (Bārbele, Skaistkalne, Brunava, Vecumnieki, teritorija starp Mēmeli un Mūsu),” stāsta L. Kartunova.
Ietekmē garīgo veselību
“Otrkārt, pozitīvs zemes magnētiskais lauks. Tas dažādās vietās ir ar atšķirīgu intensitāti. Novadā, kur tas sarūk, cilvēki ir neveselīgāki, novērojamas biežas saslimšanas ar vēzi. Turpretim citviet, kur zemes magnētiskais lauks pārsniedz noteikto normu, iedzīvotājiem ir tendence sirgt ar garīgām slimībām. Pieļaujami paaugstināts magnētiskais lauks labvēlīgi aktivizē ļaužu domas un fiziskos spēkus. Ģeoekologi konstatējuši, ka Bauskas rajona ziemeļaustrumos (Vecumnieki) pastāv anomālija, turpretim dienvidrietumos (Svitene, Rundāle, Īslīce) ir normāls zemes magnētiskais lauks.
Treškārt, gravitācijas jeb zemes pievilkšanas spēka intensitāte. Tas ir mūsu enerģijas avots. Ļoti svarīgs faktors. Visā Latvijā gravitācijas jeb ķermeņu savstarpējās pievilkšanas lauks ir spēcīgs. Iemesls ir zemes blīvums. Tā vislielākā intensitāte mūsu valstī novērojama Saldus, Dobeles un Liepājas rajonā, bet viszemākā – Ludzas. Gravitāciju mēra minigalos, tās normas skaitlis – seši minigali. Mūsu rajonā novērots pat 28 minigalu stiprs zemes pievilkšanas spēks. Savukārt lielākā Latvijas daļa atrodas negatīvā laukā, piemēram, Rīgā ir tikai četri minigali.
Radiācijas līmenis ir ceturtais reģiona stabilas attīstības nosacījums. Zināms, ka tas nedrīkst būt augstāks par normu. Kāds pašlaik ir radiācijas līmenis Bauskas rajonā, nevaru pateikt, to vajadzētu izmērīt katram pašam,” tā L. Kartunova.
Pārdot izejvielas nav izdevīgi
“Piektkārt, zemes (derīgie izrakteņi) un garīgie (intelekts, kultūra) resursi. Bauskas rajonā ir 16 saldūdens, minerālūdens (visu četru Latvijā atrodamo minerālūdens veidi) un dažādu kaļķu atradnes (268 tūkstoši kubikmetru). Šeit ir plašas māla vietas, kristāliskie ieži (granīti, bazalts), liela ģipšakmens atradne (Skaistkalne), krāsu zemes un septiņas dolomīta atradnes. No samērā neliela zemes dziļuma var iegūt dzelzs rūdu (Vecumnieki). Ir arī vara un hroma sulfīdi, bagātas kūdras atradnes un auglīga zeme. Vēl rajona austrumos ir kūrortresursi: skaista vide, ārstniecībā izmantojamā kūdra utt.
Uz dažādu izejvielu bāzes var attīstīt ražošanu, kuras produkcijas vērtība pieaugtu 300 līdz pat 500 reižu. Mums jārada sava nacionāla, moderna un ekoloģiski tīra ražošana. Pārdot izejvielas nav ekonomiski izdevīgākais veids, lai kļūtu ne tikai juridiski, bet arī ekonomiski neatkarīgi. Savā laikā pareizo izvēli izdarīja Japāna un Koreja. Ražošanas attīstība Bauskas rajonā un visā valstī atrisinās bezdarba problēmu, dos finanses izglītībai, kultūrai un medicīnai,” uzskata pētniece.
Tikai tad, ja līdztekus pastāv visi iepriekš nosauktie rādītāji, reģions attīstīsies stabili, uzskata zinātniece. Nosauktie rādījumi gūti 80. gadu beigās veiktajā pētījumā. Kur pētījums atrodams, Bauskas rajona Padomē (RP) precīzi pateikt nevarēja.
Pašlaik RP nodaļas plānošanas darbā izmanto jaunākus pētījumus, teic RP sekretāre Baiba Marčenkova. Viens no tiem ir “Pārskats par Bauskas rajona zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem”. Tas sastāv no kartogrāfiskā apraksta, derīgo izrakteņu un dziļurbumu atrašanas atzīmes, uzzināts RP Attīstības un plānošanas nodaļā. RP pārskata informāciju nopirkusi no Valsts ģeoloģijas dienesta 2003. gadā. Savukārt valdība finansējusi Bauskas pilsētas un rajona pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projektu 2000. gadā. To veikusi SIA “Reģionālie projekti”. Tas noticis saistībā ar administratīvi teritoriālās apvienošanās projektu. Pēc izpētes valdība piedāvāja vietvaru apvienošanās iespējamos modeļus, bilst B. Marčenkova.
***
Uzziņai
Bauskas rajona plānojumā (2003. gads) izmantota informācija no:
– Latvijas statistikas gadagrāmatas 2002, ko izdevusi Latvijas Republikas (LR) statistikas komiteja;
– ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību (LR Ekonomikas ministrija, 2003. gada jūnijs);
– vides inženierzinātņu maģistra Ē. Klīva pārskata par īpaši aizsargājamām teritorijām un objektiem Bauskas rajonā (2003. g.) u. c.
