Satiksmes ministra Aināra Šlesera četri atvainošanās plakāti uz A-7 maģistrāles remontējamā posma izmaksājuši 3200 latu.
Satiksmes ministra Aināra Šlesera četri atvainošanās plakāti uz A-7 maģistrāles remontējamā posma izmaksājuši 3200 latu. Zinot, cik dārga ir ceļu būve un remonts, šie tūkstoši laikam gan ir tikai piliens jūrā, tomēr… Par tādu summu varot noasfaltēt 800 kvadrātmetru laukumu, piemēram, pie “Pauzes”. Tādus aprēķinus sniedz zinoši A-7 ceļa būves speciālisti. Mums droši vien labāk būtu šis asfalta laukumiņš, ministram – reklāmplakāti. Lieku reizi viņa vārds zib gar acīm. Vai priekšvēlēšanu aģitācija Saeimas vēlēšanām sākusies krietni vien agrāk, nekā tai pēc loģikas vajadzētu būt? Vai šis gadījums jau būtu slēptā priekšvēlēšanu reklāma?
Jaunā “Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma” projektā gan minēts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods esot nepārtraukts laika posms, kurš sākas 90. dienā pirms vēlēšanām un beidzas vienu dienu pirms vēlēšanām. Taču likums vēl tikai 8. septembrī Saeimā pirmajā lasījumā skatīts. Iesaistītajām pusēm patlaban ir daudz neskaidrību par to, kā tiks ieviestas un kā darbosies topošā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas. par to pārliecinājos pagājušajā nedēļā sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotā diskusijā.
Likumprojekts nosaka arī slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli. Par slēpto priekšvēlēšanu reklāmu gan ir daudz neskaidrību, jo tās definīcija ir plaši interpretējama. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Aivars Berķis diskusijā norādīja, ka bažas raisa slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. “Tā nav lieta, ko var nosvērt uz svariem,” sacīja padomes vadītājs, akcentējot, ka ir sarežģīti izvērtēt, kas ir pseidonotikums un kas tiešām ir notikums.
Lai sakārtotu priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumus, ļoti svarīgi ir skaidri definēt pārkāpumus un iespējamos sodus, kā arī noteikt mehānismus, kā likuma izpilde tiks kontrolēta. Vislielākās neskaidrības tieši ar kontroli un uzraudzību par šī likuma izpildi. Likumprojektā paredzēts, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) ir jāizskata sūdzības par priekšvēlēšanu likuma neievērošanu. Taču pret to iebilst CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš pauda viedokli, ka priekšvēlēšanu normu ievērošana drīzāk būtu jākontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Savukārt KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata, ka KNAB ir jāpārbauda tikai partiju finanšu tēriņi. Pēc KNAB priekšnieka domām, plašsaziņas līdzekļiem ir jāvienojas un pašiem jākontrolē slēptā reklāma. Tā kā Latvijā nav vienotas spēcīgas un uzticību pelnošas mediju organizācijas, manuprāt, šis ieteikums varētu būt grūti realizējams.
Līdzšinējā prakse Latvijā liek apšaubīt demokrātijas fundamentālā principa “viens pilsonis, viena balss” ievērošanu. Kā uzskata politologi un kā redzam mēs katrs pats – priekšvēlēšanu kampaņas laikā notiek koncentrēta komunikācija starp politisko eliti un pārējo sabiedrību, jo ikdienā trūkst noturīgas saiknes starp vēlētājiem un partijām. Un koncentrēšanās notiek arī uz naudas tēriņiem. Lai spētu ievērot principu “viens pilsonis, viena balss”, nepieciešams maksimāli ierobežot naudas ietekmi uz vēlēšanu procesu, tam arī likums vajadzīgs.
Ikviens ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma projektu var iepazīties internetā
