Saulaines profesionālā vidusskola ir pirmā Latvijā, kur realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas projekts.
Saulaines profesionālā vidusskola ir pirmā Latvijā, kur realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nacionālās programmas projekts.
Iegulda arī skolas naudu
Pavisam tiek īstenoti 28 šādi projekti, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktore Ieva Simanoviča. Viņa 7. oktobrī bija Saulainē kopā ar vairāku citu radniecīgu izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pārliecinātos, kā lauksaimniecības izglītības programmu materiāli tehniskās bāzes pilnveidē Saulaines profesionālajā vidusskolā izmantoti 58 tūkstoši latu. No tiem Ls 46400 ir ERAF, Ls 11600 – valsts budžeta līdzekļi.
Profesionālās vidusskolas direktors Jānis Beķeris bija sagatavojis skaidrojumu, kā projekts tapis un realizēts. Pēc tā sākās diskusija. “Termiņš bija īss, tomēr nebijām varējuši iedomāties, ka tik ļoti paaugstināsies būvniecības izmaksas. Tāpēc no mācību iestādes līdzekļiem ieguldījām vēl Ls 3605 materiālajās izmaksās un remontā. Kosmētiskais remonts veikts 512 m² , ielikti jauni logi un grīdas klājums, uzstādīts nepieciešamais aprīkojums un mēbeles. Tagad gribas, lai visas telpas būtu tādas kā atjaunotās. Vispārizglītojošo priekšmetu skolotāji savos kabinetos arī vēlētos tādus ieguldījumus,” atzīst direktors.
Jāgatavo jaunas programmas
Jānis Beķeris sacīja paldies projekta rakstītājai, tagad rajona Padomes Attīstības nodaļas vadītājai Ingai Bērziņai, mācību iestādes galvenajai grāmatvedei Jadvigai Narvaišai par naudas plūsmas nodrošinājumu un atskaišu rakstīšanu un direktora vietniekam Uldim Drobiševskim par darbu uzraudzību un kontroli.
Zaļenieku arodvidusskolas direktora vietnieks Artūrs Juhna stāsta, ka šajā mācību iestādē projekta realizācija vēl priekšā. Oktobrī jāpērk materiāli, jārīko cenu aptauja būvdarbu izpildītājiem un tad seši mēneši spraiga darba. Šāds projekts ir liels ieguvums katrai mācību iestādei, atzīst A. Juhna.
Ieva Simanoviča mudināja mācību iestādes gatavot jaunas programmas, kas varētu piesaistīt pamatskolu beidzējus profesionālajām vidusskolām. Interese par tradicionālo lauksaimniecību vairs nav liela.
