Ingvera sakne atgādina cilvēka ķermeņa veidolu. Tai ir mazliet rūgtena, spēcīga, drusku piparota garša, patīkama smarža. Cilvēkam, kurš ir nosalis vai jūtas saķēris kādu vīrusu, ingvera tēja palīdzēs vēl labāk nekā groks.
Ingvera sakne atgādina cilvēka ķermeņa veidolu. Tai ir mazliet rūgtena, spēcīga, drusku piparota garša, patīkama smarža.
Cilvēkam, kurš ir nosalis vai jūtas saķēris kādu vīrusu, ingvera tēja palīdzēs vēl labāk nekā groks. Tā izsilda, un aromāts atbrīvo iesnu aizlikto degunu. Veicina svīšanu, mazina kakla sāpes, saaukstēšanos, iesnas.
Ingvera tēja ātri nomierina nervus, aktivizē ķermeņa un prāta labo enerģiju. Patīkamā, viegli rūgtenā garša veicina gremošanu, jo pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos. Sevišķi to iesaka lietot pret vēdera uzpūšanos. Tā uzlabo arī ēstgribu. Senāk ingvers bija pazīstams kā tonizējošs un antiseptisks līdzeklis. Viduslaikos ingveru lietoja aizsardzībai pret mēri, arī acu slimību gadījumos un pret reimatismu.
Ingveru izmanto arī pārtikas rūpniecībā. To pievieno rūgtiem liķieriem, piemēram, “Benediktīnam”, arī sulām un punšiem. Anglijā ļoti populārs ir ingveralus. Ķīnā pārdod īpašu iecukurotu ingveru. Pazīstams ir arī ingvera spirta uzlējums.
Tēju pagatavo, nomizotu ingvera saknes gabaliņu sasmalcinot, divas tējkarotes auga aplej krūzītē ar verdošu ūdeni. Kad dzer, pievieno citrona šķēlīti (vai sulu) un medu.
Ingvers piešķir smalku aromātu zupām, mērcēm, rīsu ēdieniem, sieriem, gaļas un dārzeņu ēdieniem. Sevišķi garšīga ir cepta cūkgaļa ar sēnēm un ingveru.
Svaiga persiku sula ar ingvera piedevu un minerālūdeni nomierina kuņģi un palīdz pret nelabumu grūtniecības pirmajos mēnešos.
Auga sakneņos ir ēteriskā eļļa – cingerols. Ingvers ir garšviela, ko pievieno mīklām, dzērieniem, gaļas, zivju ēdieniem. Īpaši noderīgs piparkūkām, ķirbju marinādēm. Sakni var izmantot svaigu, kaltētu, cukurotu vai konservētu sīrupā.
