Kādai baušķeniecei jau vairākas nedēļas pie mājas pieklīdis kaķēns. Žēlabainai ņaudēšanai grūti paiet garām, tāpēc kāds kumoss tiek arī strīpainajam bezpajumtniekam.
Kādai baušķeniecei jau vairākas nedēļas pie mājas pieklīdis kaķēns. Žēlabainai ņaudēšanai grūti paiet garām, tāpēc kāds kumoss tiek arī strīpainajam bezpajumtniekam. Saimniece vēl vienu mājdzīvnieku paturēt nevar, jo uz mūrīša jau sildās divi runči. Žēlums un līdzjūtība pret pamesto radību ir arī kaimiņiem, kuri ik pa laiciņam kādu kumosu atvēl klīstošajam kustonim. Ja pilsētā būtu dzīvnieku patversme, kaķēnu ievietotu tur. Tagad tam jāpaļaujas uz likteņa varu un cilvēku žēlsirdību.
Pašsaprotami, ka finanšu resursu nepietiekamības dēļ Latvijā trūkst dzīvnieku patversmju. Jāmin divi argumenti par labu patversmju nepieciešamībai: tās kalpo pašas sabiedrības drošībai un dzīvnieku labad. Ko īsti darīt laikā, kad nav sakārtota likumdošana par mājdzīvniekiem, kad ir ierobežotas finanses šīs problēmas risinājumam? Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis stāsta, ka savulaik bijis plāns kopīgi ar rajona Padomi sākt dzīvnieku patversmes veidošanu. Katra mazā pašvaldība arī sniegtu noteiktu artavu.
Pašlaik aktivitātes ir norimušas un izpilddirektors nezināja, kad varētu atkal pievērsties šī jautājuma risināšanai. Viņš noteikti ieminēšoties deputātiem, lai, plānojot nākamā gada budžetu, būtu paredzēti līdzekļi vienkāršas dzīvnieku patversmes izveidošanai. Ir domāts par šķūnīšu, kas atrodas Mēmeles ielā, izmantošanu patversmes vajadzībām.
Savukārt kaķu īpašnieki var izvēlēties efektīvu risinājumu – sterilizāciju. Ja saimnieki atbalsta sava nesterilizētā kaķa brīvību, arī viņi ir līdzvainīgi nevienam nevajadzīgu minču skaita palielināšanā. Par tiem, kas pamet savus kaķus likteņa varā, nemaz nerunājot.
Saprotu, ka Bauskā nav ne vienotas koncepcijas, ne vienota viedokļa, kā risināt problēmu ar klaiņojošiem, pamestiem kaķiem. Tāpat neviens likums nevar aizliegt cilvēkiem barot bez pajumtes palikušus dzīvniekus. Kamēr būs šie kaķi, būs arī cilvēki, kas viņus ēdinās. Taču, kas domās par viņu vakcināciju, sterilizāciju? Varbūt jāpiekrīt izpilddirektora teiktajam, ja kaķi vairojas un dzīvo māju pagrabos, tie izdara labu darbu – izķer peļu barus. Ko darīt tad, ja kāds sāk slimot un aplipina arī pārējos un šādi bezspalvaini, vārgi radījumi klīst pa ielām?
Laikam jau risinājums ir viens – visām ieinteresētajām pusēm sēsties pie sarunu galda un sākt diskutēt. Problēmas apzināšana ir pirmais solis tās risināšanā.
