Ģimenes, kurām pieder vairāk nekā pāris latu, savas īpašumtiesības var sakārtot, noslēdzot laulību līgumu. To dara pie zvērināta notāra.
Ģimenes, kurām pieder vairāk nekā pāris latu, savas īpašumtiesības var sakārtot, noslēdzot laulību līgumu. To dara pie zvērināta notāra.
Ļoti dažādi iemesli
Lai laulību līgums iegūtu juridisku spēku pret trešajām personām, tam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Ja laulātajiem pieder nekustamais īpašums, arī Zemesgrāmatā. Uzņēmumu reģistra Bauskas reģionālajā nodaļā līdz šī gada 7. novembrim bija fiksēts 61 laulību līgums.
Nodaļas vadītāja Ligita Dāboliņa skaidro: “Laulību līgumi ir tādi, ar kuriem laulātie nosaka savu mantisko attiecību režīmu, nevis savstarpēji sadala konkrētu mantu vai nodod to pārvaldīšanā vienam laulātajam. Laulību līgumu iespējams grozīt vai izbeigt.
Iemesli, kāpēc laulību līgumus slēdz, ir ļoti dažādi. Tas ir diezgan populāri uzņēmēju ģimenēs, kam pieder kustamie un nekustamie īpašumi, naudas noguldījumi, ir līzings, kredītsaistības. Reizēm to slēdz cilvēki gados, kuri vēlas būt droši, ka viņu īpašuma sadale neradīs problēmas un strīdus starp mantiniekiem. Laulību līgumu var noslēgt arī pirms došanās laulībā, bet reģistrēt pēc laulības reģistrācijas. Atšķirībā no cita veida līgumiem šo līgumu nevar noslēgt pilnvarnieki.”
Var pārvaldīt un rīkoties
Ligita Dāboliņa uzsver, ka, līgumus slēdzot, netiek fiksēta kādas konkrētas mantas piederība, tajos ietver norādi tikai uz īpašuma šķirtību vai kopību. Visu laulāto mantas šķirtība Latvijā ir aptuveni 85 procentos no noslēgtiem laulību līgumiem, laulāto mantas kopība – aptuveni 15 procentos. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs.
Saskaņā ar Civillikumu, līguma puses ir abi laulātie, kuru laulība noslēgta (vai tiks noslēgta) likumā noteiktajā kārtībā. Laulību līgums ir jānoslēdz personīgi, klātesot abiem laulātajiem (vai laulājamiem), turklāt līdzēju gribai jābūt izteiktai vienlaikus. Laulību līgumi regulē tikai mantiskās attiecības, bet neattiecas uz abu personiskajām attiecībām (piemēram, uzvārdu, šķirot laulību, dzīvesvietu u. tml.), uz attiecībām ar bērniem, kā arī uz trešajām personām.
Viens laulātais var pārvaldīt otra laulātā mantu vai citādi ar to rīkoties, bet tikai ar otra laulātā piekrišanu. Civillikuma 118. pantā noteikts, ka “laulātais, kura mantu pārvalda otrs laulātais, var no viņa prasīt norēķinu”. Par to laulību līgumā jāizdara atzīme.
Nosaka sadales kārtību
Ja noslēgts līgums par mantas šķirtību, ģimenes un kopīgās saimniecības izdevumos katrs laulātais piedalās atbilstoši savam mantas stāvoklim. Ja abi laulātie vienojas, tad iespējams noteikt arī citādu šo izdevumu sadales kārtību. Ja īpašums ir šķirts, arī par saviem parādiem laulātajam jāatbild katram ar savu mantu.
Gadījumos, kad līgums par laulāto mantas šķirtību tiek slēgts pēc stāšanās laulībā, kad laulātajiem jau ir izveidojusies kopmanta, noteikti jāparedz, kā visa šī kopmanta starp abiem laulātajiem tiek sadalīta. Līgumā fiksē arī nākotnē kopīpašumā iegūtās mantas sadali.
Jāņem vērā, ka noslēgto līgumu par mantas šķirtību var izbeigt tikai tad, ja par to vienojas abi laulātie. Ja vīrs un sieva izlemj slēgt līgumu par mantas kopību, tad viss, kas katram no viņiem piederējis pirms laulībām, kā arī laulības laikā viena vai abu iegūtais ir uzskatāms par kopīgu un nedalāmu. Izņēmums ir manta, ko laulību līgumā laulātie noteikuši par katram atsevišķi piederošu. Nosakot laulāto mantas kopību, jāvienojas, kurš no laulātajiem būs šīs kopības valdītājs (sieva, vīrs vai abi kopā). Savukārt, noslēdzot laulību bez laulību līguma, par kopīgo kļūst tikai tā manta, ko laulības laikā iegūst abi laulātie kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai ar otra palīdzību.
Katrs paņem savu
Cilvēkiem, kuri dzīvo faktiskā laulībā, nereģistrējoties, juridiski viņu abu līdzekļi ir dalīti un katram pieder tas, ko viņš ar savu darbu ir nopelnījis vai citādi ieguvis īpašumā. Šādam pārim šķiroties, katrs paņem lietas, ko iegādājies, un problēmām par mantas piederību nevajadzētu rasties.
Ja laulība ir reģistrēta likumā noteiktā kārtībā, bet nav noslēgts laulību līgums, strīds par mantas sadali reizēm ar tiesas palīdzību jārisina gadiem.
***
Skaidrojums
– Katra laulātā atsevišķa manta ir:
1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1. – 4.) punktos minētā manta.
– Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms Zemesgrāmatā.
Latvijas zvērināto notāru padomes informācija
