Atkritumu apsaimniekošana kļūst par jomu, kur iespējams izvērsties ekonomiskajām aktivitātēm.
Atkritumu apsaimniekošana kļūst par jomu, kur iespējams izvērsties ekonomiskajām aktivitātēm.
Protams, pagaidām vēl šī nozare valstī un arī mūsu rajonā ir attīstības stadijā, taču tai ir perspektīva. Ik gadu pieaug kopējais saražoto atkritumu apjoms, vienlaikus arvien stingrākus noteikumus to savākšanā, pārstrādē vai uzglabāšanā izvirza valsts institūcijas, arī Latvijai saistošie ES noteikumi.
Mūsu rajonā ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas divi lieli uzņēmumi: Rīgas “Hoetika” un pašmāju SIA “Vides serviss” (VS).
“Vides serviss” rīkotājdirektors Egils Pukinskis atklāj, ka viņa vadītajā uzņēmumā pirmo reizi valstī veikta atkritumu apsaimniekošanas sistēmas analīze. Tajā aplūkots Bauskā un rajonā pēdējos gados šai jomā paveiktais. Apkopotais statistikas materiāls iezīmē nozares attīstības virzienus tuvākajos gados, arī iespējamās nākotnes perspektīvas. Kopš šī gada augusta uzņēmumā par finanšu ekonomisti strādā baušķeniece Linda Tijone-Kļaviņa. Atkritumu apsaimniekošanas nozares analīze ir viņas lielākais veikums jaunajā darbavietā.
Mēs esam labāki
Apkopojot visus pētījumā iegūtos rezultātus, L. Tijone-Kļaviņa atzīst, ka mūsu rajonā situācija ir ļoti laba.
Vidēji valstī centralizētā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 80 procentu iedzīvotāju, no kuriem laukos dzīvojošie ir 20 procentu. Toties Bauskā atkritumus centralizēti nodod 95 procenti pilsētnieku un nedaudz vairāk nekā 35 procenti pagastos dzīvojošo. E. Pukinskis piebilst, ka pieci procenti baušķenieku, kuri atkritumu savākšanai nav noslēguši līgumus ar VS, galvenokārt ir vienģimeņu privātmājās mītošie. Pašvaldība ir informēta par šo māju saimniekiem, tagad Domes ziņā ir izlemt, kā rīkoties.
Aicina apzināt situāciju
Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par laukos notiekošo, šovasar visām rajona pašvaldībām tika nosūtīts lūgums VS iesniegt pagastos esošo māju un tajos deklarēto iemītnieku sarakstus. Salīdzinot tos ar VS klientu sarakstiem, bija paredzēts izveidot datu bāzi. Tajā būtu redzams, kuri pagastu iedzīvotāji nodod atkritumus VS. Vietvarām atliktu noskaidrot, kur stiklus, metālu, plastmasu liek citi ļaudis. Kā zināms, dažos rajona pagastos atkritumus savāc Rīgas uzņēmums. Taču nav mazsvarīgs jautājums, kur nevajadzīgās lietas liek pārējie.
Diemžēl rajona pagastu atsaucība VS bija ļoti dažāda. Codes un Ceraukstes pašvaldība sarakstus atsūtīja laikus un precīzus. Taču ir pagasti, kuriem apzināt savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus ir lielas problēmas.
L. Tijone-Kļaviņa skaidro, ka vietvaras no VS saņēma atgriezenisko informāciju, tādējādi tām tagad zināms, kuri iedzīvotāji nav iesaistījušies atkritumu nodošanā savācējiem. “Atklāts paliek jautājums, kur viņi liek visus dzelžus un plastmasu?” vaicā ekonomiste. Varbūt bundžas, plastmasas un stikla pudeles, citas nederīgās lietas tiek mestas mežā, kādā grāvī. Pasaules prakse liecina, ka piesārņoto teritoriju attīrīšana ir sešas reizes dārgāka nekā atkritumu nodošana apsaimniekotājiem uzreiz.
Rūp apkārtējā vide
Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis pastāstīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā atktritumu apsaimniekošana ir gan Bauskas, gan Rīgas uzņēmuma pārziņā. VS vāc atkritumus no daudzdzīvokļu mājām, skolas, savukārt rīdzinieku pārziņā ir liela daļa privātmāju. E. Jukonis uzskata, ka iedzīvotājiem ir sapratne par nepieciešamību nodot izlietotās mantas savācējiem, nevis tās izmest vai noglabāt kaut kur mežmalā, grāvī. “Mēs tādējādi cenšamies ievērot Ministru kabineta saistošos noteikumus. Loģiskas ir cilvēku rūpes par apkārtējo vidi,” tā E. Jukonis.
Līdzīgi uzskata arī Brunavas pagasta izpilddirektors Andrejs Lazda. Viņš gan atzīst, ka vietvarai nav precīzas uzskaites par visām privātmājām, kur katrs saimnieks liek atkritumus, taču kopumā pagastā situācija ir laba.
Ir iespēja taupīt
Vidēji mēnesī Bauskā tiek savākts 800 kubikmetru cieto sadzīves atkritumu, mēnesī katrs pilsētas iedzīvotājs nodod pārstrādei ap 15 kilogramu.
Ar 1. decembri palielināsies maksa par izvestajiem atkritumiem. Privātīpašniekiem par vienu izvesto konteineru vajadzēs maksāt latu un sešus santīmus (līdz šim – 86 santīmi). E. Pukinskis piebilst, ka šķiroto atkritumu aizvešana joprojām ir bez maksas. Iedzīvotājiem ir iespēja ietaupīt, rūpīgāk šķirojot atkritumus un nemetot pelēkajos konteineros stiklus, PET pudeles un skārda bundžas. Diemžēl joprojām dzeltenajos konteineros nedrīkst sviest, piemēram, šampūnu, veļas mazgājamo līdzekļu, citu pārtikas produktu iesaiņojumu, vien PET pudeles un plastmasas plēvi, jo tikai šos atkritumus pieņem pārstrādei.
