Viņas ir fantastiskas – sievietes ar savu viedokli, pieredzi un pagātni, tādas, ko ap pirkstu tik viegli neaptīt.
Viņas ir fantastiskas – sievietes ar savu viedokli, pieredzi un pagātni, tādas, ko ap pirkstu tik viegli neaptīt. Izaudzinājušas bērnus, gan zaudējušas, gan ieguvušas tuvus cilvēkus.
Tā pirmspensijas vecuma dalībnieču grupu raksturo projekta “Pozitīvo resursu programmas īstenošana Bauskā un rajona pagastos” koordinatore Iveta Kubliņa.
Doma atnāk gurķu laukā
29. novembrī sievietes beidza nodarbību ciklu ar psiholoģēm Andru Katkeviču un Ingu Grīnbergu. Tagad viņas sāks apgūt datorprasmi. “Neviena no mums nav kavējusi kādu nodarbību, neviena nav “atbirusi”,” saka Lidija, trausla gaišmate. Sarunas laikā centrā “Ābele” ienāca sieviete čībiņās – izrādās, viena no dalībniecēm ievietota slimnīcā, tomēr viņa lūgusi ārstiem atļauju atnākt uz nodarbību.
“Izlasīju “Bauskas Dzīvē” informāciju, ka būs šāds projekts. Aizgāju uz lauku lasīt gurķus un pēkšņi sapratu – man to vajag, es to gribu. Izglītošanās ir mana aizraušanās, esmu mācījusies angļu valodu iesācēju grupā, jo no skolas laikiem drusku zinu vāciski, sportoju. Ar nepacietību gaidu, kad iesim uz datorklasi, viss, ko apgūšu, noderēs zemnieku saimniecībā,” tā Lidija. Viņa vēl piebilst, ka ļoti patikušas nodarbības ar psiholoģēm – Andra un Inga ir tik vienkāršas un mīļas, varētu būt dalībnieču meitas.
Atver kā puķes
Dita par sevi saka – esot pieradusi dzīvot kā vientuļais vilks. “Man ir 55 gadi, no tiem 11 esmu brīva meitene. Kad pagasta sociālā darbiniece piedāvāja piedalīties projektā – atteicos. Sabiedrībā neeju, dzīvoju kopā ar savu simtgalvaino pulku, kuram esmu vajadzīga. Tās ir vistas, gaiļi un pīles. Lasu grāmatas, patīk dzeja, arī pati reizēm šo to uzrakstu. Šajā grupā esmu ieguvusi lielu pozitīvu lādiņu. Pie savām meitenēm braucu kā uz svētkiem. Tas, ko dzirdam no psiholoģēm, mūs atver kā puķes, atklājam savus plusus, neslēpjam mīnusus, mācāmies cita no citas kļūdām,” tā Dita.
Marijai ir 50 gadu, un pēdējos četrus viņa ir bezdarbniece. “Grūti bija pierast, ka ir tikai mājas četras sienas. Kad nestrādā ārpus mājas, zūd iespēja satikt citus cilvēkus. Man tas bija ļoti smagi, esmu feldšere, agrāk visa diena pagāja cilvēkos. Šis projekts deva man iemeslu atbraukt uz Bausku, satikt tādas pašas sievietes kā es, ar līdzīgu dzīvesstāstu, likstām un vienkāršiem priekiem.”
Skaidrītei ir 42 gadi, un bezdarbniece viņa ir jau 11 gadu, kopš izjuka kopsaimniecība. Izaudzināti divi bērni. Piedaloties projekta nodarbībās, Skaidrīte uzzinājusi, kā jāraksta motivācijas vēstule, kas ir CV un pārrunas, darbu meklējot. Vairāk zināšanu un vairāk drosmes, arī to ir devusi saskarsme ar citām sievietēm.
Būt neatkarīgām
Katrai no projekta grupā iesaistītajām sievietēm ir savs stāsts. 11 no viņām savulaik ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā. Iemesli: piecas, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, sešas, lai saņemtu darba piedāvājumu, viena, lai izglītotos. Viena sieviete darbu meklējusi patstāvīgi. Viņas visas vēlas atrast darbu, lai būtu neatkarīgas, spētu palīdzēt bērniem, nopelnītu lielāku pensiju, atrastos starp cilvēkiem. Divas sievietes būtu gatavas uz laiku mainīt dzīvesvietu, ja tas palīdzētu atrast darbu. Tā stāsta projekta darba grupas dalībniece socioloģijas maģistre Ina Krūmiņa, kura analizē dalībnieču anketas.
“Dalībnieču vecums – no 37 līdz 55 gadiem, deviņas ir latvietes, pārējās – lietuviete, baltkrieviete, rumāniete. Visas labi pārvalda latviešu valodu, kurā notiek projekta nodarbības, prot arī krievu valodu.
Desmit sievietēm ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, vienai nepabeigta vidējā, vienai – pamatskolas. Sešas ir precējušās, četras šķīrušās, viena ir neprecējusies, viena dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Četrām sievietēm ir viens vai divi bērni vecumā līdz 18 gadiem, pārējām atvases jau pilngadīgas,” stāsta Ina Krūmiņa.
Iespēja satikties
Visām projektā iesaistītajām sievietēm ir darba pieredze, vienai trīs gadu, bet 11 – vairāk nekā desmit gadu. Viņu iztikas avoti pašlaik ir: dzīvesbiedra alga – trijām, valsts ģimenes pabalsts – četrām, ienākumi no piemājas saimniecības – piecām, nauda no īpašuma pārdošanas – vienai, ienākumi no īslaicīgiem gadījuma darbiem – divām.
Socioloģijas maģistre Ina Krūmiņa pauž savus secinājumus: “Ilgstoši esot nereģistrēto bezdarbnieku statusā, cilvēki neprot izmantot visas bezmaksas iespējas, ko attiecībā uz izglītošanos, pārkvalifikāciju dotu NVA pakalpojumi bezdarbniekiem. Centrā “Ābele” realizētais projekts dod iespēju sastapt cilvēkus, rada jaunus kontaktus, veido pazīšanos, attīsta komunikācijas prasmes, kas noderētu darba meklējumos. Cilvēki lielākoties gaida – kāds piedāvās darbu, jo nav gatavi veidot individuālo uzņēmējdarbību. Bet kas cits atliek laukos, kur jaunas darba vietas nerodas?”
“To, ka tas ir iespējams, rāda piemēri no lauku sieviešu klubu apvienības projektiem, kuros veiksmīgi atalgotu nodarbošanos atradušas daudzas. Ar vienu no viņām tikās iepriekšējā projekta grupa. Tas bija ļoti cerīgi,” tā Ina Krūmiņa.
Projekts turpināsies vēl visu 2006. gadu, atgādina koordinatore Iveta Kubliņa.
