Divos gadsimtos mītu katru vakaru, rītu.
Divos gadsimtos mītu
Katru vakaru, rītu.
Reizēm pieceļos, reizēm krītu,
Reizēm kaut ko ņemu uz krītu.
(Savu pagātni sapluinītu
Gan pret gludāku samainītu.)
Lai taciņu laimīga mītu,
Ceru uz nākotnes mītu.
Zelta lietus kur lītu,
Lauru kroni man vītu,
Nāktu princis ar svītu,
Es to neatraidītu.
***
ATBĪDĪSIM TUMSU
Vai mēs šobrīd skumsim?
Ko tas labu dod?
Atbīdīsim tumsu,
Gaismu starojot.
Uzdziedāsim dziesmu,
Dejosim pa trim,
Leduspuķu pušķus
Dāsni dāvāsim.
Tā kā zaļā egle
Paši zaļosim,
Tā kā zaļo egli
Sevi pušķosim.
Un ar dzīvesprieku
Inficēsim tos,
Kuri skumjām ļaujas
Šādos vakaros.
