4. un 5. janvāris. Zivīm nebūs apetītes.
4. un 5. janvāris. Zivīm nebūs apetītes.
6. un 7. janvāris. Labas copes dienas. Raudu un brekšu makšķerēšanā iebarošana ir pats pirmais bauslis. Tikai jāatceras, ka nedrīkst rīkoties pēc principa – jo vairāk, jo labāk. Iebarošana kalpo par zivju ganu – jāsaaicina un jānotur tās vienkopus zem āliņģa, jāsakārdina uz ēšanu, nevis jāpabaro. Citādi tās uz āķa uzspraustai ēsmai nicīgi pagriezīs asti.
8. un 9. janvāris. Pie loma tiks vienīgi zinošākie un veiksmīgākie makšķernieki.
10. – 12. janvāris. Lomi būs. Ziemā tikt pie raudām nav pārāk sarežģīti. Grūtāk atrast vietu, kur tās uzturas. Parasti raudas izvēlas dziļākas bedres un ieplakas, kur ir smilšains, mālains vai oļains dibens. Tiesa, sīkās raudiņas uzturas tuvāk krasta zālēm, bet vai tad nu mēs tās tramdīsim?
Pašlaik raudu ēdienkarte ir diezgan plaša: slieciņas, mizgraužu un mušu kāpuri, sānpeldes, maize, mīkla, grūbas utt. Raudu ķeršanā izplatītas ir mazmakšķerītes ar sīku mormišku. Var pielikt arī precīzi noregulētu, jutīgu pludiņu. Ja ir pietiekami asa redze, varat iztikt ar ventiļgumijas sardziņu, kura galā iesprausts milimetru garš sarkans vada izolācijas gabaliņš. Raudu cope ziemā ir ļoti delikāta – tvēriena mirklī būs minimāla kustība. Šo brīdi nedrīkst palaist garām – uzreiz īsi, bet asi jāpiecērt.
13. un 14. janvāris. Dosimies pie dabas atpūsties, jo lomi būs pavisam knapi. Dienās, kad ir sarma, zivis nemaz neķeras. Tikai krēslā kādam var uzsmaidīt veiksme, uz tieva un gara vizuļa noķerot zandartu. Arī vēdzeles janvāra vidū pārstāj pieteikties, tās nārsto. Šajā laikā bez problēmām var saķert daudz ķīšu.
15. janvāris. Teicama cope. Aktīvāka ir darbošanās ar nelielu mormišku. Uz tās āķa jāliek kāpuri. Mormiškas kustināšana jāvariē, līdz atrasts veids, kas dod rezultātu. Bieži vien lēni augšup celtu, kārdinoši šūpotu mormišku raudas neņem, toties rāmi lejup laistu ķer vai katrā laidienā. Un tas ir loģiski, jo iebarošanai āliņģī bija iekaisītas maizes drupačas, kas grima tāpat kā mormiška.
Ne asakas vēlot – R. ĀĶĪTIS