
Ja pašvaldība ar teritorijas plānojumu nosaka jaunus ierobežojumus vēja turbīnu izvietošanai, tas ir jāpamato, tā šodien telefonintervijā LTV raidījumam «Rīta panorāma» pauda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Skaidrojot pirmdien, 12.janvārī, izdoto rīkojumu par daļēju teritorijas plānojuma apturēšanu Bauskas un Preiļu novadā, ministrs pauda, ka tas attiecas tikai uz to dokumentu daļu, kas tieši ierobežo atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, bet pārējā daļā teritorijas plānojumi ir spēkā un izpildāmi. Pašvaldības ministra rīkojumu var apstrīdēt Satversmes tiesā.
Pamatojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumus pret apturētajiem teritorijas plānojumiem, Čudars sacīja, ka tajos konstatēti vairāki pārkāpumi.
«Vēlos uzsvērt, ka eksistē likumā noteikta procedūra, kā novērtē atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas projektus, vai tie atbilst sabiedrības interesēm, – tas ir ietekmes uz vidi novērtējums. Vienlaikus pašvaldībām ir deleģētas tiesības noteikt papildu ierobežojumus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai. Tomēr jāatzīst, ka šiem noteikumiem jābūt pamatotiem un balstītiem nevis emocijās, bet noteiktos apstākļos un faktos. Ja ar teritorijas plānojumu nosaka jaunas, daudz apjomīgākas aizsargājamas ainaviskas teritorijas, tā ierobežojot vēja turbīnu izvietošanu, ir jāpamato, kāpēc iepriekš teritorijas nav bijušas aizsargājamas no ainaviskā viedokļa, bet šobrīd par tādām kļuvušas. Tas ir iespējams, bet pamatojumam jābūt pietiekamam, lai jebkura trešā persona saprastu to,» klāstīja ministrs.
Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), ko ierosina izpildu iestāde Vides valsts aģentūra, Čudars minēja kā normatīvo regulējumu, atbildot uz Bauskas novada domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka pirmdien pausto, ka valstī nav vienotas stratēģijas vēja parku izvietošanai, un tas uzliek papildu atbildību pašvaldībām lemt. Čudars norādīja, ka IVN procedūras rezultātā jānonāk pie pamatotiem slēdzieniem, tajā iesaistīti vides un dabas aizsardzības speciālisti, arī sabiedrība, lai rastu adekvātu risinājumu konkrētā vietā un novadā.
Izskatot ministra iebildumus, pašvaldībām ir iespēja ierosināt pārbaudi Satversmes tiesā. Čudars piebilda: «Svarīgi šajā procesā nepaļauties uz emocijām, lai spējam jebkuram izskaidrot, kāpēc šie ierobežojumi ir noteikti. Tas mums visiem kā sabiedrībai ir būtiski tādēļ, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražošana ir valsts turpmākā stratēģija, arī lai panāktu elektroenerģijas cenu kritumu.»
Pašlaik pašvaldības pēc reformas pārskata teritorijas plānojumus, un tie principi, ar kuriem pamatota Bauskas un Preiļu teritorijas plānojumu daļēja apturēšana, tiks izmantoti arī citu pašvaldību teritorijas plānojumu vērtēšanā, taču katru dokumentu VARAM izskatīs atsevišķi, solīja ministrs.
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», valstī nav atsevišķas stratēģijas atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai, taču pērn apstiprināta nacionālā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam, kurā kā mērķis uzsvērta enerģijas ražošanas diversifikācija, lai Latvija kļūtu par reģiona energocenu līderi, valstī būtu augsta enerģētiskā pašpietiekamība, enerģētikas infrastruktūru izmantotu efektīvi un ilgtspējīgi.