Kokneses vidusskolas zālē 23. martā pulcējās Kokneses fonda dibinātāji, konkursa žūrijas komisijas locekļi un žurnālisti, lai uzzinātu četras labākās idejas piemiņas vietas izveidei Krievkalna salā.
Kokneses vidusskolas zālē 23. martā pulcējās Kokneses fonda dibinātāji, konkursa žūrijas komisijas locekļi un žurnālisti, lai uzzinātu četras labākās idejas piemiņas vietas izveidei Krievkalna salā.
Pagātne stiprina
Zīmīgi, ka pagājušajā vasarā izsludinātais ideju konkurss noslēdzās tieši pirms 25. marta – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas. Kokneses fonda iecerētā piemiņas vieta Kokneses pagasta Krievkalna salā būs veltīta tiem latviešiem, kuri cietuši dažādās represijās – izsūtīti un vēlāk atgriezušies dzimtenē, bijuši spiesti emigrēt, gājuši bojā svešumā. Precīzu datu, cik ir cilvēku, kuri, kā teica Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, bijuši ellē, palikuši peklē vai no tās atgriezušies, nav. Kokneses fonda dibinātāji domā, ka šis skaits pārsniedz 600 tūkstošus.
Kokneses fonds piemiņas vietu Krievkalna salā iecerējis kā dvēseļu dārzu visām šīm zudušajām dvēselēm. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte, kura ir viena no fonda dibinātājām, sacīja: “Sestdien ir filmas “Atvadas no 20. gadsimta” pirmizrāde, un arī es pašlaik sabiedrībā notiekošos procesus gribētu dēvēt par atvadām no 20. gadsimta. Tas ir laiks, kas latviešu tautai ar saviem totalitārajiem režīmiem nodarījis milzīgus zaudējumus. Taču varam atvadīties no tā ne tikai ar sāpēm un šausmām, bet arī ar lepnumu par to, ka esam visu pārcietuši un joprojām pastāvam, mums ir sava valsts un nākotne. Pagātnei vajag mūs stiprināt, un mums jārada vieta, kur, atceroties to laiku, varam rast mierinājumu, nodoties meditācijai un apcerēm.”
Liela atsaucība
Konkursam nebija nekādu profesionālisma ierobežojumu, un savas ieceres varēja paust ikviens. Tāpēc atsaucība bija ļoti liela. Kopumā saņēma 207 ideju pieteikumus: 112 no Latvijas un 95 no ārvalstīm. Darbus vērtēja žūrija 15 cilvēku sastāvā, un viņu vidū bija gan Latvijas, gan ārzemju eksperti. Bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete informēja, ka žūrijā bija arhitekti, ainavu arhitekti, tēlnieki un citi speciālisti, kuri pārstāvēja dažādas tautas un kultūras.
Ideju pieteikumus vērtēja anonīmi. Katram pieteikumam piešķīra numuru to iesniegšanas secībā, bet ideju autoru vārdi bija salikti aizlīmētās aploksnēs. Žūrijas komisijas locekļi, izvērtējot darbu, nezināja, kurš ir tā autors. Vienīgi, spriežot pēc pieteikuma angliskā nosaukuma un apraksta svešvalodā, varēja nojaust, ka tas ir ārzemnieks. Žūrijas darbu uzraudzīja auditorfirmas “Ernst
