ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums pirmdien turpinās, tām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada, un strauji pieaugt turpina arī gāzes cena.
“Brent”markas jēlnaftas cena pieaugusi par 15% līdz 103,54 ASV dolāriem par barelu, un arī WTI markas jēlnaftas cena palielinājās par 15% līdz 107,35 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien uz brīdi pieaugusi par apmēram 30% līdz 69,5 eiro par megavatstundu. Tomēr cena nav pakāpusies tik augstu kā 2022. gadā, kad Krievija sāka atkārtotu uzbrukumu Ukrainai.
ASV un Irānas karš licis naftas ražotājiem Tuvajos Austrumos ievērojami samazināt piegādes, jo Irāka un Kuveita sākusi samazināt naftas ražošanu un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.
Analītiķi prognozē, ka arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai drīzumā nāksies samazināt naftas ražošanu, ņemot vērā naftas deficītu.
Ekonomisti brīdina, ka patērētāji un uzņēmumi pasaulē vairākas nedēļas vai pat mēnešus varētu saskarties ar degvielas cenu pieaugumu, pat ja šis karš ātri noslēgtos, jo naftas piegādātājiem būtu grūtības ātri pilnībā atjaunot darbību, ņemot vērā bojātās rūpnīcas un loģistikas tīklus, kā arī paaugstinātos riskus preču transportēšanai.
