Zemgales reģions policijas vērtējumā ir demogrāfiski viendabīgs, noziedzīgo nodarījumu ziņā tas pa novadiem īpaši neatšķiras. Vienīgais, kas ietekmē pārkāpumu skaitu – apdzīvotības blīvums. Jelgavā, kur visvairāk iedzīvotāju, arī noziedzības līmenis augstāks.
Analizējot tendences, piemēram, zādzības, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (VPZRP) priekšnieks Indulis Blīgzna sacīja: «Nevaru izcelt, ka Bauskā veikalos zog eļļu vairāk un citos novados – konservus vai otrādi. Tendences reģionā tomēr līdzīgas – alkohols, kafija un tabaka ir biežāk zagtās preces Zemgalē.»
Noziedzīgo nodarījumu, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, skaits kopumā reģionā ir samazinājies no 4500, kas bija 2024. gadā, līdz 4196 pērn. Egils Jefremovs, VP ZRP Kriminālpolicijas biroja priekšnieks, komentē: «Ir, protams, atsevišķas lietas, kuru skaits mums ir palielinājies. Tie ir sevišķi smagie noziedzīgie nodarījumi, kuru daudzums 2025. gadā paaugstinājies. Sevišķi smagie nodarījumi 2024. gadā Zemgales reģionā bija 137, toties 2025. gadā jau 187. Bet šeit nav pamata panikai, ka tā būtu bīstama tendence. Te ir runa par latentajiem noziegumiem, kas ir dzimumnoziegumi, kas ir narkotisko vielu aprite. Akcentēšu, ka šajā statistikā atspoguļojas Kriminālpolicijas darbinieku paveiktais, vairāk izvelkam gaismā slēptos noziegumus, tādēļ arī to vairāk.»
I. Blīgzna, VP ZRP priekšnieks, precizē, kas ir latentie noziegumi. Tie ir tie, ko iedzīvotāji mēdz slēpt, par ko negrib stāstīt, un te arī ir policijas darba izaicinājumi – strādāt, lai tos slēptos pārkāpumus uzietu. «Tas mūsu uzdevums ir iegūt šo informāciju, iedrošināt sabiedrību ziņot par tādiem latentajiem nodarījumiem kā akcizēto preču nelegālo apriti, noziegumiem saistībā ar narkotikām,dzimumnoziegumiem. Pēdējos ģimenes mēdz slēpt, uzskatot to par kauna traipu, kam gan tā nevajadzētu būt. Iedrošinām sabiedrību par to runāt. Nākamgad varēsim turpināt sarunu par šiem noziegumiem, jo pašlaik aktīvi strādājam ar skaļajiem dzimumnoziegumiem, kas mums šī gada sākumā parādījušies,» situāciju skaidro E. Jefremovs.
Saistībā ar narkotisko vielu apriti pozitīvāka aina, ka samazinājušies narkotisko/psihotropo vielu pārdozēšanas gadījumi, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve – 2024. gadā Zemgalē diemžēl pieci cilvēki miruši no pārdozēšanas, 2025. gadā viens. Policijā uzskata, ka šis rādītājs ataino arī policijas darba rezultātu.
Sevišķi smagie noziegumi – 13 slepkavības un slepkavību mēģinājumi, kas bijuši 2025. gadā, ir sadzīves rakstura, spontānas nogalināšanas, lielākā daļa dzērumā. E. Jefremovs teic, ka visas šīs esot arī atklātas, vēl precizējot, ka atklāts noziegums ir tad, kad lieta nodota Prokuratūrai.
Kā zināms, Bauskas novadā joprojām neatklāta ir jaunas sievietes slepkavība, kas pastrādāta Dāviņos 2021. gada 12. jūlijā. «Bauskas Dzīve» un citi mediji vēstīja, ka Dāviņu pagastā nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā sieviete. Policijā par notikušo tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Vēlāk Kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116. panta par slepkavību.
TV3 raidījums «Degpunktā» vēstīja, ka Dāviņos noslepkavota 29 gadus vecā Jūlija.
Toreiz tika ziņots, ka Jūlijas deviņus gadus vecais bērns naktī dzirdējis, ka kāds klauvē pie durvīm, bet mamma vīrieti nav laidusi iekšā. Pēc neilga laika kaimiņi redzējuši Jūlijas mirstīgās atliekas uz ietves pie mājas. Teju vienlaikus, kad Jūlija zaudēja dzīvību, pārsimts metrus tālāk dega viņas ģimenes malkas šķūnis, kas atrodas saimes viensētā. Ģimene uzskata – šķūnis aizdedzināts, lai sievieti izvilinātu no dzīvokļa. Jūlija bija zvērīgi sagraizīta ar asu priekšmetu. Tuvinieki joprojām cer, ka slepkava tiks saukta pie atbildības.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē skaidroja, ka Dāviņu lieta nav ar putekļiem noklāta, ar to joprojām aktīvi strādā. E. Jefremovs uzsvēra – nevajagot domāt, ka gadi vienmēr ir šķērslis nozieguma atklāšanā, laika atstatums var būt arī kā pievienotā vērtība. Viņš rezumēja: «Zemgales reģiona Kriminālpolicijas birojam darba prioritārie virzieni nemainīgi paliks cilvēka dzīvība un veselība.»
VP ZRP priekšnieks I. Blīgzna atklāja, ka ir zināms autovadītājs, kurš pērn decembrī nobrauca sievieti Vecumnieku pagasta Beibežos un notikuma vietu pameta. Viņš nopratināts, lieta virzīta tālāk.
«Stabili augstu noturīgs ir krāpšanas gadījumu skaits, tāpat kā visā Latvijā, šis fenomens nekur nav pazudis, un mēs prognozējam, ka tas nesaruks arī šogad. Jāturpina cilvēki informēt, uzrunāt, skaidrot. Diemžēl praktiski katru dienu ir kāds, kurš, piemēram, ir ielicis pakomātā savu bankas karti un nosūtījis uz Rīgu. Tad krāpnieks ir to paņēmis, dabūjis kredītu, dabūjis naudu,» situāciju raksturo I. Blīgzna.
Informācijas, šķiet, publiskajā vidē ir daudz, iedzīvotāji tiek brīdināti, tomēr aizvien viņi iekrīt krāpnieku slazdos. Varētu šķist, ka krāpnieku upuri vairāk ir cilvēki, kuri nelasa latviski, vai cilvēki ar zemu izglītību. Tomēr policijas amatpersonas to noliedz.
Tiesa, vairāk esot pensionāru, kas tiek apkrāpti, taču īpaši izcelt kādu tautību vai profesiju gan nevarot. Bijis arī gadījums, kad apkrāpts pat tiesībsargājošo institūciju darbinieks. Cilvēki gluži vienkārši krāpšanas situācijās apjūkot, pat nepadomājot, piemēram, kāpēc zvanītājs no it kā Valsts ieņēmumu dienesta ar viņu runā krievu valodā (valsts iestāde!). Bet šajās krāpšanās naudiņa ātri vien nonāk citā kontā un citā valstī, rezumē policijas amatpersonas, uzsverot šo pārkāpumu specifiku.
