Ņemot vērā demogrāfijas tendences, līdz 2040. gadam jauniešu skaits Latvijā vidējās izglītības sistēmā saruks gandrīz uz pusi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) progozes. Uzņēmēji un izglītības nozarē strādājošie norāda – ja netiks rasti risinājumi, tas tieši atsauksies uz darba tirgu, jo trūks kvalificētu speciālistu. Tāpēc būs jāveic plašas reformas tuvākā un tālākā nākotnē, taču tām jābūt pārdomātām, šodien ziņo Latvijas televīzija.
Kevins savu nākotni saskata autobūves nozarē – viņš mācās Valmieras tehnikumā mašīnbūves tehniķa programmas otrajā kursā. Nākotnē viņš vēlētos strādāt tieši ar sporta mašīnām. Taču šādas mērķtiecības trūkst daudziem viņa vienaudžiem.
“Man ir tāda sajūta, ka jaunieši tieši neko negrib darīt, jo liekas, ka dzīve pati visu iedos un ka viss sanāks ar pirmo. Bet šī ir tā profesija, kur vajag daudz kļūdīties, daudz strādāt, visu darīt pašam, pēc iespējas vairāk kļūdīties, lai saprastu, kāpēc kļūdies, jo šajā profesijā no kļūdām tieši mācies,” sacīja Kevins.
Arī citi tehnikuma audzēkņi un mācībspēki norādīja – ja ne šobrīd, tad nākotnē pārmaiņas būs jūtamas arvien vairāk.
Valmieras tehnikuma programmas “Atjaunojamās enerģētikas tehniķis” audzēknis Roberts Gurovs sacīja: “Daudzi jaunieši nemaz negrib tālāk iet mācīties. Viņi izvēlas labāk pēc vidusskolas iet strādāt un pelnīt naudu – ar domu, ka mācīsies vēlāk, bet bieži vien tas nenotiek – viņi turpina strādāt un izglītību vairs neiegūst.”
Valmieras tehnikuma profesionālās izglītības pedagoģe Elīna Neļķe sacīja: “Jācer, ka tas nozīmēs, ka vairāk jauniešu izvēlēsies apgūt profesiju, nevis paliks ārpus izglītības sistēmas.”
Tuvāko gadu laikā izglītojamo jauniešu skaits var samazināties uz pusi. 2025. gadā bija 221,2 tūkstoši skolēnu un šajā mācību gadā nedaudz vairāk par 218 tūkstošiem, bet pēc Izglītības un zinātnes ministrijas prognozēm 2030. gadā viņu būs vien 201 tūkstotis.
Prognozēts, ka līdz 2040. gadam Latvijas skolās būs vien 123,7 tūkstoši jauniešu.
Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša sacīja: “Tuvākajos gados sagaida būtiskas pārmaiņas, tādēļ svarīga ir proaktīva rīcība, nevis rīcība pēc problēmas iestāšanās.”
Ekonomikas ministrijas (EM) Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere norādīja, ka “vidēja līmeņa speciālistu ir jāsagatavo vairāk un arī kvalitatīvāk. Tātad tajā viņu prasmju kontekstā ir jāieliek iekšā daudz vairāk zināšanu. Protams, tās ir metālapstrādes, enerģētikas nozares būvniecības nozares. Visas, kas ir STEM”.
Izglītības un zinātnes ministrijā atzina – risinājumi jāmeklē jau tagad. Starp tiem – elastīgāki izglītības ceļi, ciešāka sadarbība ar uzņēmumiem un lielāks uzsvars uz pieaugušo izglītību.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis sacīja: “Skaidrs, ka esošais izglītības iestāžu tīkls nav pielāgots prognozētajam demogrāfiskajam kritumam, un tas attiecas ne tikai uz profesionālo izglītību. Tāpēc gan reģionālā, gan nacionālā līmenī ir jādomā par kopējo izglītības ekosistēmu – lai tā būtu pēc iespējas elastīga un nodrošinātu visus nepieciešamos atbalsta pasākumus.”
Konkrētākas vīzijas – kas tieši un kā tiks reformēts, šobrīd netiek minētas. Tomēr par aktualitāti liecina arī statistika, ka aptuveni 29 % jauniešu pēc vidusskolas nestrādā un neturpina mācības. Tas nozīmē, ka būtiska daļa jauniešu netiek iesaistīti ne izglītībā, ne darba tirgū.
