Tikai pirms vienpadsmit gadiem sievietēm tika aizliegts ieņemt kaujas amatus Ukrainas armijā. Šodien viņas dien dronu vienībās un pilda atbalsta lomas Ukrainas bruņotajos spēkos, kas ir strauji pielāgojušies kara apstākļiem un patlaban nosaka karadarbību, kurā dominē bezpilota sistēmas. Vai Eiropai no tā jāmācās?
Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā piektajā gadā ar droniem saistītas lomas ir kļuvušas par populārāko specializāciju brīvprātīgo vidū, kas pievienojas Ukrainas Aizsardzības spēkiem. Saskaņā ar Ukrainas Sauszemes spēku 1. vervēšanas centra datiem aptuveni trešdaļa kandidātu 2026. gada sākumā izvēlējās dronu pilota vai operatora amatus, pēdējiem esot īpaši populāriem sieviešu rekrūšu vidū.
Tā kā pati esmu bijusi kaujas mediķe, es sarunājos ar savām kolēģēm no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuras apguvušas dronu vadību un pievienojušās savas valsts izdzīvošanas cīņai pret Krieviju.
“Mājsaimnieces”, kuras var sniegt mācībstundu NATO
“Rheinmetall” izpilddirektora nesenie skandalozie izteikumi, nosaucot Ukrainas dronu ražotājus par “ukraiņu mājsaimniecēm ar 3D printeriem virtuvē”, arī skaidri apliecina, ka Ukrainas sievietēm ir izšķiroša loma dronu tehnoloģiju ražošanā un inovācijās. Viņas arī pašas arvien vairāk uzņemas karadarbības lomas, pilotējot un vadot tos pašus dronus frontes līnijās. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas (AM) datiem vairāk nekā 80% ienaidnieka mērķu, tostarp gan aprīkojuma, gan personāla, tagad iznīcina droni.
“Runājot par apkalpēm un atbalsta lomām, sievietes visbiežāk izvēlas bezpilota lidaparātu (UAV) vai bezpilota sauszemes lidaparātu (UGV) operatoru amatus. Ir gadījumi, kad sieviete ieņem inženiera vai mehāniķa amatu, taču tie ir reti. Tas ir saistīts ar civilo dzīvi: ja ieejat autoservisā vai remonta darbnīcā, tur galvenokārt redzēsiet strādājam vīriešus,” skaidroja Bezpilota sistēmu speciālistu vervēšanas un apmācības centra vadītāja leitnante Tetiana Muravjova.
Sievietes bieži ieņem arī analītiķu, attēlu interpretētāju vai dispečeru amatus. Tas ietver datu apstrādi, tostarp izlūkošanas materiālu dekodēšanu, kartēšanu un darbu ar informācijas sistēmām. Tas ir rūpīgs analītisks darbs, un šādus amatus bieži vien ieņem sievietes. Kopš 2026. gada Ukrainas bruņoto spēku sastāvā ir vairāk nekā 75 000 sieviešu, tostarp vairāk nekā 5500 sieviešu dien frontē. Šogad Ukrainas bruņotajos spēkos ir par 7000 vairāk sieviešu nekā pirms gada.
Agresorvalstu Eiropas Savienības (ES) pierobežas valstu vidū situācija nav pārāk līdzīga Ukrainai. “Ukrainas pieredze sniedz mācības pārējam reģionam, ko mēs vēl neesam pilnībā apguvuši,” norāda aizsardzības inovāciju pētnieks un “Visegrad Insight Resilient Futures” stipendiāts no Latvijas Roberts Kits. Sieviešu īpatsvars starp militārpersonām NATO sabiedroto spēkos 2024. gadā bija 13,9%. Polijas bruņotajos spēkos pēdējo desmit gadu laikā sieviešu īpatsvars ir strauji pieaudzis – no mazāk nekā 5% 2015. gadā līdz aptuveni 17% šodien. Lietuvā sievietes veido aptuveni 10-12% no bruņotajiem spēkiem, dienējot dažādos amatos, sākot no ierindniecēm līdz virsniecēm.
“Baltijas valstis sper svarīgus soļus sabiedrības sagatavotības stiprināšanā, palīdzot cilvēkiem attīstīt praktiskas aizsardzības prasmes. Piemēram, Latvija integrē dronu pilotēšanu valsts aizsardzības izglītības mācību programmā, kas ir obligāts priekšmets vidusskolās. Tajā pašā laikā joprojām pastāv nepilnības. Obligātais karadienests Baltijas valstīs attiecas tikai uz vīriešiem, kas nozīmē, ka aptuveni pusei jauniešu nav skaidri definētas lomas krīzes vai kara gadījumā,” sacīja Kits.
Nenovērtējama kaujas pieredze, no kuras Eiropa var mācīties
Pēc Muravjovas domām, “Ukrainas sievietes ir ļoti aktīvas un uz rezultātu orientētas”. “Strādājot ar droniem, var redzēt sava darba rezultātu. Un tas ir svarīgi. Mūsu iekšējie dati liecina, ka daudzas sievietes strādā tieši bumbvedēju apkalpēs vai ar bezpilota lidaparātu trieciendroniem. Tās ir jomas, kurās ir tieša ietekme,” viņa norādīja.
Aptuveni 70-80% no visiem triecieniem tagad tiek veikti, izmantojot bezpilota sistēmas. Tas ietver gan aprīkojumu, gan personālu. Ja, piemēram, tiek likvidēti 1000 ienaidnieka karavīri, aptuveni 800 no tiem būtu bezpilota lidaparātu operāciju rezultāts. Tas pats attiecas uz aprīkojumu: tankiem, bruņumašīnām, patvertnēm, štābiem. Bojājumi, kas rada neatgriezeniskus zaudējumus, lielā mērā ir bezpilota lidaparātu darbības rezultāts. Tas viss ir dokumentēts un balstīts uz pārbaudītiem datiem.
Ukraina aktīvi dalās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm savā kaujas pieredzē, kas kopš 2022. gada gūta, aizsargājoties pret Krieviju. Pēc tam, kad Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu 2025. gada septembrī, Ukraina piekrita apmācīt Polijas karavīrus un inženierus Irānas ražoto “Shahed” dronu pārtveršanā un plašākā gaisa telpas aizsardzībā, drošības nolūkos veicot apmācības Polijā. Šajos centienos ir iesaistīti desmitiem Ukrainas speciālistu, kas māca integrēto elektroniskā kara doktrīnu, dronu izmantošanu un pārtveršanas metodes, tādējādi iezīmējot skaidru pavērsienu līdzšinējā palīdzības plūsmā, jo iepriekš Rietumvalstis apmācīja ukraiņus.
“Princips ir vienkāršs: ja vēlies mieru, gatavojies karam. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir jāgatavojas. Tas, kas šīm valstīm šķiet tāla nākotne, mums jau ir realitāte. Manas dienesta māsas pašas pieredzēja karadarbības evolūciju un aizvien nozīmīgāko dronu lomu kaujas laukā,” izteicās Muravjova.
“Cilvēki varētu pieņemt, ka, strādājot ar droniem, tu atrodies tālu no frontes līnijas, nekas īsti tevi nesasniedz un tu tikai “spēlējies”. Mans sākotnējais darbs ar “Mavic” (kompaktu kvadrokoptera dronu) izskatījās šādi: reizēm mīnmetēju apšaude, dažreiz artilērijas triecieni plašākā apkārtnē, bet pirmās personas skata (FPV) droni bija reti, izlūkošanas droni lidoja neregulāri. Mēs devāmies uz pozīcijām, es strādāju piecas dienas, pēc tam piecas dienas pavadīju mājās – tas bija paveicams,” atceras Bezpilota lidaparātu vada vecākā seržante Natālija “Eho”.
“Tagad viss ir pavisam citādi. “Mavic” operatori būtībā ir kājnieki. Arī FPV operatori ir kājnieki. Viņi darbojas gandrīz vienā telpā. Vairs nav stabilas frontes līnijas. Tā ir 3-5 kilometru zona, kurā izkaisītas gan mūsu, gan ienaidnieka pozīcijas. 500 metru attālumā no jums var atrasties kājnieku pozīcijas, bet jums blakus – “Mavic” vai FPV pozīcija. Formāli tas tiek uzskatīts par 3-4 kilometru attālumu no saskares līnijas. Tomēr patiesībā tādas noteiktas līnijas vairs nav. Pastāv nepārtraukta pelēkā zona, ko vienlaikus kontrolē abu pušu droni,” skaidroja Natālija.
“Kājnieku vienības bieži pavada pozīcijās 150-200 dienas. Mūsu gadījumā “Mavic” apkalpes ir palikušas pozīcijās līdz pat 90 dienām vienkārši tāpēc, ka nebija neviena, kas tās aizstātu. Mans draugs strādāja “Vampire” bumbvedēja drona apkalpē. Vienubrīd viņš tika atstāts viens pats – citi tika ievainoti vai nogalināti. Viņš palika pozīcijās vairāk nekā mēnesi bez rotācijas.”
Mīts par komfortu un drošību
“Dažreiz jaunās rekrūtes domā: esmu sieviete, sliktākajā gadījumā mani pasaudzēs. Kad ierodas jaunas meitenes, es viņām saku: krieviem būs vienalga, vai esi vīrietis vai sieviete. Tu esi mērķis. Tu esi ienaidnieks,” savukārt skaidroja UAV operatore Darina “Bagira” Hrihorenko.
Viņa uzskata, ka drošības mīts ir viena no bīstamākajām ilūzijām, kas saistās ar dronu spēkiem. Patiesībā tas nemaz nav tik droši, jo dronu apkalpes strādā tuvu kājniekiem un tās ir vieni no prioritārajiem mērķiem. Piemēram, slavenie “Mavic” un “FPV” droni var tikt novietoti pat tikai 500 metru attālumā no kājniekiem.
“Pastāv mīts, ka dronu piloti ir pilnīgā drošībā, ka karš noris kaut kur tālu no tiem prom. Rekrūši bieži domā, ka pieci kilometri ir tālu. Patiesībā tas tā nav. Mēs strādājam kājnieku tuvumā. Mēs esam prioritārs mērķis. Pašlaik es pilotēju lielus trieciendronus, piemēram, “Vampire”. Krievi aktīvi cenšas mūs atrast un uzbrukt,” norādīja Hrihorenko.
Polijas SAN sistēma, par kuras izveidi 2026. gada janvārī tika noslēgts līgums par 3,6 miljardiem eiro, integrē radarus, elektroniskos traucētājus, ložmetējus, lētas raķetes un pārtvērējus vairoga tīklā gar Polijas ziemeļu un austrumu robežām, un tas būs sākotnēji darbspējīgs 2026. gada vasarā. Ukrainas pieredze rāda, ka šādas sistēmas ir jāintegrē kājnieku komandvadībā, nodrošinot pienācīgu koordināciju reāllaikā.
Funkcionālu loģistikas sistēmu uzturēšana ir vēl viens izaicinājums, kad debesīs dažādos virzienos lido droni. “5-7 kilometru attālumā atrodas piegādes punkts, no kura viss tiek piegādāts kājām: baterijas, degviela, munīcija – tas viss pastāvīgi ir bezpilota lidaparātu apdraudēts. Pastāv nopietns personāla trūkums. Vienkārši nav neviena, kas varētu nomainīt,” situāciju pie frontes līnijas raksturo “Echo”.
Dzimumu līdztiesība kara un miera laikā
Pēc “Echo” domām, runājot par FPV, UGV vai fiksēto spārnu droniem, dzimumam nav nozīmes – ja sieviete nolemj dienēt šādā vienībā, viņa strādā uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
“Galvenais faktors ir mentālā gatavība. Ja esi gatavs veikt triecienuzdevumus – ne tikai “lidot apkārt”, bet gan izpildīt misiju -, tad nav svarīgi, vai esi vīrietis vai sieviete, fiziski stiprs vai nē. Tehnoloģijas ir cilvēkus izlīdzinājušas,” secina Bezpilota lidaparātu vada vecākā seržante.
Tomēr institucionālie aizspriedumi joprojām pastāv. “Echo” atceras situāciju, ka, kad kļuva pieejamas apmācības darbam ar “Vampire” dronu, sākotnēji viņai liedza tās apmeklēt, un iemesls bija vienkāršs: “Jūs esat sieviete, un šis ir liels drons – ko tad, ja jūs ar to netiksiet galā?” Dažus gadus vēlāk “Echo” tomēr tika apmācīta un tagad strādā ar lieliem droniem, praksē pierādot, ka iepriekšējās šaubas bija nepamatotas.
Visas manas sarunu biedres piekrīt, ka prasmes, ko viņas ir attīstījušas kaujas vidē, ir vitāli svarīgas civiliedzīvotājiem un tām vajadzētu kļūt par neatņemamu visas sabiedrības aizsardzības stratēģiju veidošanas sastāvdaļu. “Pēc pirmās palīdzības apmācības pabeigšanas es sāku nēsāt līdzi turniketu. Šīs prasmes var būt nepieciešamas jebkurā situācijā: ceļu satiksmes negadījumā, kritienā no augstuma,” norāda Muravjova.
“Ukraina pierāda, ka dronu karadarbība nav tikai aparatūras vai programmatūras jautājums, bet tā arvien vairāk ir saistīta ar visas sabiedrības mobilizāciju. Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, neskatoties uz mūsu visaptverošo aizsardzības modeli, puse iedzīvotāju joprojām neieņem strukturētas lomas šajā visas sabiedrības pieejā. Uz droniem balstītā kaujas laukā tādas prasmes kā pilotēšana, datu analīze un lēmumu pieņemšana ir valsts noturības pamatā, nevis tikai nišas militārās funkcijas, un tās nav dzimumu ziņā nodalītas. Tāpēc apmācību plūsmas paplašināšana, tostarp ar izglītības palīdzību, un sieviešu integrēšana kā standarta aizsardzības plānošanas sastāvdaļai nav dzimumu vienlīdzības, bet gan spēju, gatavības un efektīvas pretošanās jautājums,” uzskata Igaunijas Nacionālā aizsardzības un drošības izpratnes centra direktors un “Visegrad Insight” programmas “Noturīga nākotne” stipendiāts Dmitrijs Teperiks.
Ukraina noteikti var sniegt Centrāleiropas un Austrumeiropas frontes valstīm noturības mācību – tādu mācību, kurā nav vietas diskriminācijai un kas neuztver mieru par pašsaprotamu. Sievietes, kas to demonstrē Ukrainā, ir stipras. Tāpat kā vīrieši. Karā dzimumam nav nozīmes.
—
Alīna Sarnatska ir “Visegrad Insight” 2026. gada “Resilient Futures” stipendiāte. Viņa ir ukraiņu dramaturģe, kara veterāne un sociālā darba doktore. Viņa dienēja Ukrainas bruņotajos spēkos par kaujas mediķi un tagad strādā ar veterānu kopienām un sievietēm, kuras skārusi vardarbība. Sarnatska ir brīvprātīgo aprūpes tīkla “Teplonosiї” dibinātāja, un viņas raksti un sabiedriskais darbs pievēršas noturībai, traumām un pilsoniskajai atbildībai kara laika sabiedrībās.
—
Raksts publicēts sadarbībā ar “Visegrad Insight”.
