Otrdiena, 26. maijs
Edvards, Edvarts, Eduards, Varis
weather-icon
+14° C, vējš 2.68 m/s, R vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

FOTO: Gailīšu pagasta jauktais koris "Kamarde" atzīmē 60 gadu jubileju

Sestdien, 23. maijā, Uzvaras pamatskolā 60 gadu jubileju atzīmēja Gailīšu pagasta jauktais koris “Kamarde”. Svētku koncertā valdīja sirsnīga atmosfēra, satikšanās prieks un kopīga muzicēšana ar draugiem, domubiedriem un ilggadējiem kora atbalstītājiem, informē Bauska snovada pašvaldība.

Svinīgajā sarīkojumā piedalījās jauktais koris “Kamarde” diriģentu Ralfa un Leldes Šmīdbergu vadībā, Īslīces pagasta jauktais koris “Četri vēji” (diriģents Uģis Matvejs) un Iecavas jauktais koris “Iecava” (diriģente Linda Matveja). Par muzikālu pārsteigumu kļuva Brunavas pagasta Grenctāles kultūras nama jauktā ansambļa uzstāšanās (vadītāja Iveta Slokenberga).

Foto:Iveta Kūla

Jubilejas koncertu ar svinīgu uzrunu atklāja Gailīšu pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova, bet Bauskas novada pašvaldības vārdā koristus sveica Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Inita Nagņibeda. Kolektīvam tika pasniegts pašvaldības Atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu koru tradīciju saglabāšanā un attīstībā, aktīvu kultūras dzīves veicināšanu Gailīšu pagastā un novadā, kā arī par Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Patīkamu pārsteigumu koris jubilejas reizē saņēma arī no Bauskas novada pašvaldības Kultūras nodaļas – kolektīvam piešķirts 2700 eiro līdzfinansējums ārzemju koncertbraucienam.

Sveikt jubilārus bija ieradušies ne vien draugu kolektīvi un ilggadējie atbalstītāji, bet arī bijušie koristi. Tālāko ceļu uz svētkiem bija mērojuši pārstāvji no Madonas novada Praulienas jauktā kora, kuru vada “Kamardes” ilggadējā diriģenta Jāņa Rijnieka dēls – arī Jānis Rijnieks.

KORIS «KAMARDE» 1985. gadā. FOTO NO KORA ALBUMA.

Senais Kamardes pilskalns (monte Komodra) atrodas Mūsas krastā Gailīšu pagasta teritorijā. Vēsturē tas minēts 1473. gadā.

Lielākā daļa pils kalna sen ieskalota upē. Vietas vārdu godam nes Gailīšu pagasta jauktais koris «Kamarde», kuram nosvinēta apaļa gadskārta.

Nedēļu pirms jubilejas svinēšanas «Bauskas Dzīvei» bija iespēja satikties ar īstiem kora dziesmas patriotiem, kuri «Kamardē» ir vairākus gadu desmitus.

Kora tapšanu atceras tā dziedātājs kopš 1984. gada Normunds Grauze. «Sešdesmitajos gados kolhozā «Uzvara» grupiņa cilvēku no darba brīvajā laikā iestudēja skečus, ludziņas, braukāja pa savu un kaimiņu pagastiem. Pēc izrādes vienmēr bija galdiņš klāts, ciemošanās un dziedāšana. Starp teātra spēlētājiem bija arī mans tēvs Voldemārs Grauze. Dziedāšana skanēja labi, un tēvs aizgājis pie kolhoza priekšsēdētājs Ivara Jansona ar rosinājumu – dibināt kori. Jansontēvam šī doma patikusi.»

Pirmā diriģente bija Bauskas mūzikas skolas pedagoģe Valija Šmite. Vēlāk viņa Bauskā izveidoja senioru kori «Sarma». Pēc tam par kora vadītāju un dvēseli uz 30 gadiem kļuva Jānis Rijnieks – komponists, Tautas mākslas centra (tagad Latvijas Nacionālā kultūras centra) vadītājs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājs, televīzijas raidījumu autors.

2003. GADA DZIESMU SVēTKOS. Pie karoga (kreisajā pusē) Valdis Veips, kurš kori vienmēr atbalstījis.

Dziedātājiem vislabāk pie sirds iet ātras, jestras dziesmas, taču patīkot arī melodiskās. Šovasar Raimonda Paula sacerējumi ļauj izdziedāties no sirds. «Ir reizes, kad diriģents atved jaunas notis un neskan, nu nevaru saklausīt savu balsi. Tā sākumā nesadzirdēju tos «Kokus» (komponists Jēkabs Janševskis). Gribējās likt malā. Taču diriģenti neatlaidās, turpinājām strādāt, kamēr iemācījāmies. Kad tā pa īstam saskan un melodija atveras, tad ir prieks,» tā cīņu ar dažām iepriekšējo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuāru dziesmām atceras Valda Bičkova.

Kamardieši uzsver, ka ir lauku koris, lai dzied katrs, kurš grib, pēc vērtējuma virsotnēm netiecas. Tomēr diriģenti atslābt neļauj.

Šogad skatē koris «Kamarde», suminot šī gada lielo jubilāru, dziedāja «Es nāku no mazas tautas» – Raimonda Paula kompozīciju ar Knuta Skujenieka vārdiem. Tomēr uzsvars bija uz dainām – grezni izskanēja Valta Pūces aranžētā tautas dziesmu virkne «Saules dziesmas» un Jāņa Ozola tautas dziesmas «Deviņi dēli» apdare. Šajās melodijās koris burtiski rotājās, rādot dainu vienkāršo, bet skaisto būtību.

Jāmin, ka koris ar tērpiem prot pārsteigt, jo «Kamardei» ir tas, par ko citi kolektīvi sapņo, – lieldraugi vietējie uzņēmēji. Vija Andersone sauc visus pēc kārtas: SIA «Uzvara lauks», SIA «Agro Kamarde», LRS «Mūsa SIA», vietējais uzņēmējs Aivars Zeltiņš, ļoti atbalstoša ir Gailīšu pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova, kura, starp citu, pati nekad nav dziedājusi nevienā korī.

Attiecības ar lieldraugiem veido un uztur kora dziedātāja Valija Nagņibeda, ģimenes ārste, arodārste, prasmīga rokdarbniece. Viņai ir apbrīnojamas un trakas idejas, kas vienmēr tiek lieliski īstenotas, atzīst Vija Andersone.

«KAMARDE» 2025. GADā (no labās) diriģenti Lelde un Ralfs Šmīdbergi ar dēlu Kurtu.

«Kamarde» ir kā ģimene, kopā priecājušies, bēdas izsāpējuši, atzīst kora prezidente Vija Andersone. «Vienmēr mums bijuši cilvēki, kuri pārējos satur kopā – Bal-tais tēvs Gunārs Krievāns, Voldemārs Grauze, kuram 1984. gadā pievienojies dēls Normunds, tagad arī mazdēls Elmārs. Valda un Aleksandrs Bičkovi – 1981. gada augustā apprecējušies un oktobrī kopā atnākuši uz kori. Luņevu ģimene – Dzintra un Andris, kurš diemžēl jau mūžības ceļos, Iveta Neidere ar meitu.

«Uzvarā» vēl kopsaimniecības laikā pratuši gan labi strādāt, gan labi atpūsties. Sadarbības partneru bija daudz un koris braucis koncertturnejās. Uz Vāciju – ar prāmi no Tallinas uz Varnemindi. Ļoti skaists brauciens bijis pa Ukrainu, kur dzīvojuši vietējo viesmīlīgajās ģimenēs, dziedājuši kultūras namos un baznīcās. Armēnijā dziesma skanējusi mūkiem klosterī, bet Gruzijā sanākusi pilna zāle vīru «pufaikās» un pinkainās cepurēs. Latvijā ceļojuši pa Latgali, joprojām prātā, kā skaistajā lielajā Piedrujas baznīcā skanējusi Lūcijas Garūtas «Mūsu Tēvs debesīs», koristiem stāvot aplī zem dievnama velvēm.

Interesants laiks bijis kopā ar diriģenti un ērģelnieci Daci Liepu. Tik daudz baznīcās dziedāts kā nekad, ļoti skaists un skanīgs repertuārs apgūts. Un dažādu pagastu kapsētās piedalījušies, vienā svētdienā no citas uz citu pārbraukuši, stāsta Vija Andersone.

KORA AKTīVIE VECBIEDRI: Vija Andersone (dzied kopš 1975. gada), Gita Līdaka (kopš 1984. gada), Valda Bičkova un Aleksandrs Bičkovs (kopš 1981. gada), Normunds Grauze (dzied kopš 1984. gada). FOTO – IVARS BOGDANOVS

Tomēr vislielākais pārdzīvojums, saviļņojums, aizkustinājums piedzīvots Mežaparka lielajā estrādē Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, atzīst Valda Bičkova. «Ir gari mēģinājumi, nogurums, bet koncerta laikā tas viss pagaist un prātā paliek tikai skaistums. Tikai pēc koncerts sajūtu, cik ļoti piekusušas kājas…»

Kora «Kamarde» dziedātāji šovasar satiksies ar citiem Raimonda Paula daiļrades cienītājiem Lielajā koncertā Mežaparkā 11. jūlijā. Tā viņi ieritēs savas dziesmotās dzīves septītajā gadu desmitā. Arī tālākais mērķis ir skaidrs un nepārprotams – XXVIII Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas notiks 2028. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. 

Kora «Kamarde» diriģenti 60 gadu garumā: Valija Šmite, Jānis Rijnieks, Tālis Veismanis, Aldis Andersons, Juris Priedeslaipa, Benita Hermane, Jānis Rotšteins, Dace Liepa, Linda Matveja, Uģis Matvejs, Anna Matveja, Lelde Matveja-Šmīdberga un Ralfs Šmīdbergs.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.