Jārēķinās, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā visam naudas nepietiks, aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, Budžeta komisijas loceklis Nils Ušakovs (S).
Viņš atzīmēja, ka patlaban noris darbs pie nākamā gada ES budžeta. Ušakovs norādīja, ka, no vienas puses, budžets, ko pieņems, zināmā mērā būs vēstījums, ko EP deputāti vēlētos redzēt arī jaunajā daudzgadu budžetā. Politiķa ieskatā šī ir iespēja pārskatīt vai vismaz sākt pārskatīšanu par to, kas tiešām ES ir jāfinansē, ko var atļauties finansēt un ko nevarēs finansēt nākotnē, jo jaunajā daudzgadu budžetā Ušakovs paredz daudz problēmu ar naudu.
Viņš skaidroja, ka esošais ES daudzgadu budžeta piedāvājums pēc būtības ir mazāks nekā pašreizējais. EP deputāts aicināja paturēt prātā, ka tas ir piedāvājums un nekad nav bijis tā, ka piedāvājumu apstiprina pilnā apjomā, vienmēr finansējumu vēl samazina. Ušakovs piebilda, ka nāk klāt aizsardzība, drošība, atbalsts Ukrainai, kā arī citas vajadzības, turklāt jāsāk atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā paņemtie kredīti. EP deputāts raksturoja situāciju kā smagu.
Runājot par nākamā gada ES budžetu, viņš atzīmēja, ka pirmo reizi ir izdevies iekļaut prioritātes, kas ir būtiskas Baltijai un Austrumeiropai kopumā. Ušakovs uzsvēra, ka tas attiecas uz pierobežas pašvaldībām, proti, ir priekšlikums, ka jāsāk mērķtiecīgi atbalstīt tieši šīs pašvaldības, taču ne drošības vai militārajā aspektā, bet sociālekonomiskajā kontekstā.
“Tas ir jautājums par to, ka robežas nostiprināšanu vajadzētu finansēt no kopējā Eiropas budžeta. Tāpēc, ka Latvijas-Krievijas, Igaunijas-Krievijas, Polijas-Krievijas robeža nav tikai šo valstu atbildība. Šī ir ES ārējā robeža, un par to ir jāmaksā visiem kopā, nevis tikai Latvijas, Polijas vai Igaunijas nodokļu maksātājiem,” sacīja politiķis.
EP deputāts pieminēja arī zemniekus un lauksaimniecības politiku. Viņš piemetināja, ka nākotnē naudas šai programmai būs mazāk, taču Latvijas zemnieki joprojām saņem par 20% mazāku finansējumu. Viņaprāt, laikā, kad tiek runāts par zemniekiem, kuri dzīvo pierobežā ar visām papildu sekām un izaicinājumiem, šāda situācija nav pieņemama, jo vairs nav runa par finansēm, bet par morāli.
Ušakovs atzīmēja, ka visus šos trīs virzienus ir būtiski saglabāt arī jaunajā ES daudzgadu budžetā. Viņš uzsvēra, ka laikā, kad tiks lemts par nākamo daudzgadu budžetu, būtu svarīgi saglabāt finansējumu pašvaldībām, zemniekiem, kā arī tādām pieprasītām programmām kā “Erasmus+” jauniešiem un studentiem un “Apvārsnis” zinātnei.
“Manuprāt, vajadzētu atteikties no citām lietām. Iespējams, samazināt globālās palīdzības apjomu, kaut ko, kas ir saistīts ar zaļo kursu. Šī diskusija ir jāuzsāk. Tāpēc, manuprāt, par budžeta lietām ir jāsāk runāt pēc iespējas ātrāk, lai saprastu, kur kaut ko vajadzēs samazināt, lai noturētu un saglabātu būtiskāko,” teica EP deputāts.
Jautāts, vai ES ir gatava diskusijai par izdevumu samazināšanu un taupīšanu, Ušakovs sacīja, ka neviens nekad šādai sarunai nav gatavs, vai tā būtu pašvaldība, vai nacionālā valdība. Viņaprāt, ES varētu būt mazāk gatava, jo ES ilgstoši bijusi “pārticīgo klubs”, taču realitāte ir realitāte. Pēc politiķa paustā, ja to nesāks darīt tagad un pareizā virzienā, tad tas notiks krīzes laikā, taču krīzes izpildījums, pēc politiķa paustā, vienmēr ir riskantāks, politizētāks un, iespējams, mazāk profesionāls. Viņš secināja, ka izvēle ir vai nu slikta, bet ar cerību, vai arī slikta un bez cerības.
Taujāts, vai diskusijās par ES daudzgadu budžetu ir runa par atbalstu militārās mobilitātes projektiem, arī dzelzceļa projektam “Rail Baltica”, Ušakovs pieļāva, ka militārā mobilitāte varētu būt vienīgā cerība, jo patlaban esot skaidrs, ka projekts netiek īstenots pietiekami labi. Politiķis akcentēja, ka, neskatoties uz vēlmi kritizēt un meklēt atbildīgos, kas arī ir jādara, paralēli ir jāsaprot, ka Latvija nevar šo projektu nepabeigt.
Viņaprāt, ar finansējumu militārajai mobilitātei varētu pamatlīmenī pamattrasi pabeigt un pēc tam meklēt pašu finansējumu citām lietām, piemēram, savienojumam ar Rīgu. Ušakovs rezumēja, ka, iespējams, arī tam vajadzēs meklēt finansējumu ārpus Eiropas fondiem, taču tas būs jau nākamais posms. Viņš piemetināja, ka cīņa par budžetu būs smaga un patlaban nevar prognozēt, kuras programmas tiks saglabātas un cik liels būs finansējums, jo būs vēl jauni izaicinājumi. EP deputāts atgādināja, ka darbs pie šī budžeta sākās pirms kara Irānā, kas atkal ir pielicis klāt pavisam citu dimensiju un riskus.
Viņaprāt, ir jāpatur prātā, ka vairākās ES dalībvalstīs gaidāmas vēlēšanas, piemēram, Francijā, Spānijā, Itālijā, tāpat daudz neskaidrību ir par situāciju Vācijā. Ušakovs akcentēja, ka, skatoties no Latvijas puses, ir būtiski, lai paliktu jauns finansējums drošībai gan robežu stiprināšanai, gan citiem militāriem aspektiem, taču tikpat būtiska ir arī kohēzija un lauksaimniecības politika.
Politiķis piekodināja, ka šoreiz, runājot par atbalstu, palīdzību, Latvija nerunā no tādas pozīcijas, ka valstij ir mazas valsts statuss, kura nesen ir iestājusies un ir nabadzīgāka, un tāpēc ir vajadzīga palīdzība. Ušakovs uzsvēra, ka Baltijas valstis un Polija ir Eiropas vairogs, un no tā, kas notiks šajās valstīs, būs atkarīga stabilitāte un drošība Eiropā.
“Tāpēc tas ir kopīgs pienākums palīdzēt un nodrošināt stabilu situāciju gan militārajā, gan arī sociālajā jomā cilvēkiem, kuri dzīvo pie robežas. Tā pēc būtības ir galvenā problēma, bet atkal – naudas ir mazāk,” sacīja EP deputāts.
Viņš norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāsniedz, taču, ja skatās uz ES 2027. gada budžetu, izmantojot Latvijas leksikā izmantoto “fiskālo telpu” jeb papildu tēriņiem pieejamo finansējumu, tas ir prognozēts aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā. Ušakovs skaidroja, ka pirmais maksājums par Ukrainas aizdevuma procentiem būs apmēram tāds pats – 1,5 miljardi eiro. Viņš rēķināja, ka fiskālā telpa 2027. gadā, visticamāk, tiks novirzīta, lai finansētu Ukrainas aizdevuma pirmo daļu, un tā ir daļa no ES budžeta realitātes.
Viņš uzsvēra, ka aizdevums Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, par kuru ir panākta vienošanās un kura process virzās uz priekšu, tāds arī būs. Ušakova vērtējumā nav nekādu indikāciju, ka šī programma varētu izgāzties, taču viņš aicināja paturēt prātā, ka no 2027. gada Eiropai vajadzēs atmaksāt diezgan daudz par procentiem. Viņš sacīja, ka patlaban nevar prognozēt, vai tas būs apmēram no viena līdz 1,5 miljardiem eiro, jo to ietekmēs vairāki faktori, arī situācija finanšu tirgos. EP deputāts secināja, ka tas uzliks lielu slodzi uz nākamo daudzgadu budžetu.
Politiķis arī norādīja, ka iespēja šo kredītu saņemt atpakaļ pilnā apmērā nav liela, jo tas arī netika sniegts, lai to simtprocentīgi atdotu atpakaļ. Viņaprāt, šeit ir jautājums par drošību un par kontinentu, kas notiks ar Eiropu kopumā. Atkal pieskaroties jautājumam par budžetu, viņš atzīmēja, ka šis ir viens no faktoriem, tāpat kā kredīti, kas bija paņemti Covid-19 pandēmijas laikā, un nākamajā gadā maksa tikai par procentiem būs aptuveni 10 miljardu eiro.
“Procentus maksāsim par veciem kredītiem, tagad par jaunu kredītu Ukrainai, un tas būs milzīgs slogs. Gribu atzīmēt, ka situācija finanšu tirgos stabilāka un labvēlīgāka nekļūst, tāpēc mums ir jāsāk runāt par taupīšanu un izdevumu izvērtēšanu,” sacīja Ušakovs.
