Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro. Reti kurš cits jautājums Latvijā var līdzināties šādam finansiālajam mērogam. Tāpēc iedzīvotāju interese par šo līdzekļu pārvaldību ir likumsakarīga, un tikpat saprotama ir arī politiķu vēlme šo tēmu aktualizēt dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
Taču, lai diskusijas būtu jēgpilnas un politiskie lēmumi būtu kvalitatīvi, būtisks priekšnoteikums ir uzticamu datu pieejamība un precīza izpratne par esošo situāciju. Viens no jautājumiem, kurā joprojām trūkst skaidrības, ir šķietami vienkāršs: cik liels patiesībā ir vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums Latvijā?
Lai uz šo jautājumu atbildētu, izmantojām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datus par pensiju 2. līmeņa dalībniekiem un viņu uzkrājumiem. Saskaņā ar šiem datiem 2026. gada sākumā aktīvs uzkrājums pensiju 2. līmenī Latvijā bija vairāk nekā 1.3 miljoniem cilvēku, bet vidējais uzkrājums sasniedza 7568 eiro.
Šī summa var šķist pārsteidzoši neliela un pirmajā brīdī pat likt apšaubīt pensiju 2. līmeņa finansiālo jēgu. Tomēr šāds secinājums būtu pārsteidzīgs. Būtiski ņemt vērā, ka aktīvs pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir ievērojami vairāk cilvēkiem nekā Latvijā pašlaik nodarbināto skaits. Tas nozīmē, ka statistikā līdzās šobrīd strādājošajiem parādās arī teju 435 tūkstoši cilvēku, kuri vairs neveic iemaksas. Kas ir šie “papildu” dalībnieki? Tie ir visi, kuri kopš 2001. gada ir strādājuši Latvijā un veikuši iemaksas pensiju 2. līmenī kaut vai vienu mēnesi, bet šobrīd Latvijā sociālās iemaksas neveic un arī pensiju nesaņem. To vidū ir gan citu valstu pilsoņi, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, kā arī citi cilvēki ar Latvijā pārtrauktu darba stāžu.
Šim ir būtiska ietekme arī uz vidējā uzkrājuma rādītāju. Piemēram, vairāk nekā 86 tūkstoši cilvēku jeb 7 % no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem iemaksas ir veikuši mazāk nekā vienu gadu. Tas nozīmē, ka liela daļa uzkrājumu ir ļoti nelieli un tie velk uz leju vidējo rādītāju. Ierobežojot cilvēku loku tikai uz tiem, kuri veikuši iemaksas 2025. gadā, vidējā uzkrājuma summa ir jau mazliet lielāka – 10 686 eiro.
Līdzīgi, rēķinot vidējo uzkrājumu, diez vai ir korekti ņemt vērā tos cilvēkus, kuri vēl tikai atrodas savas karjeras sākumā. Nav pārsteidzoši, ka, piemēram, 25 gadus vecam cilvēkam, kurš darba gaitas uzsācis salīdzinoši nesen, uzkrājums pensiju 2. līmenī ir zems. Tāpēc jēgpilnāk ir skatīties uz krietni šaurāku iedzīvotāju grupu. Raugoties tikai uz tiem, kuri ir vismaz 45 gadus veci un 2025. gadā aktīvi veica iemaksas pensiju 2. līmenī, vidējais uzkrājums pieaug līdz 13 187 eiro.
Protams, arī šajā grupā ne visi ir uzskatāmi par pilnvērtīgiem sistēmas dalībniekiem. Tajā joprojām ietilpst cilvēki, kuri, neskatoties uz savu vecumu, iemaksas pensiju 2. līmenī veikuši tikai salīdzinoši īsu laiku, piemēram, bēgļi no Ukrainas. Precīzāk būtu koncentrēties uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzkrājumus ir veikuši ilgstoši. Piemēram, uz cilvēkiem, kuriem ir vismaz 45 gadi un kuri iemaksas pensiju 2. līmenī ir veikuši vismaz 18 gadus.[1] Šādā gadījumā vidējais uzkrājums jau sasniedz 14 383 eiro.
Tomēr arī šis rādītājs pilnībā neatspoguļo uzkrājumu, ar kādu cilvēks dodas pensijā, – galu galā 45 gadus vecam cilvēkam iemaksas var tikt veiktas vēl vismaz divas desmitgades. Aplēst, kāds būtu uzkrājums brīdi pirms pensionēšanās, var divos veidos. Šķietami loģiski būtu skatīties uz iedzīvotājiem, kuri pašlaik ir pirmspensijas vecumā. Ja raugāmies uz cilvēkiem vecumā no 63 līdz 64 gadiem, kuri iemaksas pensiju 2. līmenī veikuši vismaz 20 gadus, vidējais uzkrājums sasniedz 12 561 eiro. Šeit gan būtiski ņemt vērā vēl kādu niansi. Liela daļa šodienas pirmspensijas vecuma iedzīvotāju savas darba gaitas uzsāka vēl pirms pensiju 2. līmeņa izveides, tādēļ karjeras sākumposmā uzkrājumu neveidoja. Tas nozīmē, ka viņu uzkrātais 2. līmeņa kapitāls, visticamāk, ir mazāks, nekā tas būs nākotnes pensionāriem, kuri iemaksas veic jau no pirmās darba dienas.
Tāpēc otra pieeja ir raudzīties uz šodienas 45 gadus vecajiem iemaksu veicējiem un novērtēt, kāds varētu būt viņu uzkrājums, ja iemaksas turpinātos vēl aptuveni 20 gadus. Pat pie visai konservatīviem pieņēmumiem, ka ieguldījumu atdeve šajā periodā vidēji būs robežās no 2 % līdz 5 % gadā, aplēses rāda, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, šo cilvēku vidējais uzkrājums varētu sasniegt 59.2 līdz 88.6 tūkstošus eiro. Pirmajā brīdī šāda summa var šķist pārsteidzoši liela. Taču tieši tā strādā saliktie procenti: ceļš līdz pirmajiem 10 tūkstošiem eiro bieži vien ir ilgāks nekā no 10 līdz 50 tūkstošiem.[2]
Vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs dažādās iemaksu veicēju grupās 2025. gadā (eiro)
Avots: Autoru aprēķins, izmantojot VSAA datus.
Līdz ar to, runājot un diskutējot par vidējo pensiju 2. līmeņa uzkrājuma apmēru Latvijā, jāspēj nodalīt cilvēkus, kuri ir pilnvērtīgi sistēmas dalībnieki, no tiem, kuri sistēmā nonākuši tikai uz īsu laika sprīdi. 59.2 līdz 88.6 tūkstošus eiro liels uzkrājums pensiju 2. līmenī nākotnē nozīmē ik mēnesi pensijā saņemt papildus 247 līdz 369 eiro – un tā nebūt nav maza summa.[3] Turklāt ar potenciālu augt.
[1] Pensiju 2. līmenis savu darbību sāka 2001. gadā, tāpēc maksimālais dalības ilgums uz 2025. gadu ir 24 gadi.
[2] Tiek izdarīts pieņēmums, ka vidējais iemaksu apjoms aug ar 5 % gadā un ienesīgums ir 2 % līdz 5 % gadā.
[3] Pieņemot, ka uzkrātais kapitāls, sasniedzot pensionēšanās vecumu tiek izmaksāts 20 gadu laikā.
Teksta autori: Kārlis Vilerts, Markuss Berģītis, Latvijas Bankas ekonomisti
