Bauskā 23. maija pievakarē, tāpat kā daudzviet Latvijā, visi ceļi veda uz muzejiem. Ikgadējā akcijā «Muzeju nakts» iedzīvotājus gaidīja trīs pilsētas kultūrvietas: Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāle, Bauskas muzejs un Bauskas pils muzejs. Tur atbilstoši norises centrālajai tēmai atgādināja, ka katram priekšmetam ir sava unikālā vērtība un azotē – aizraujošs stāsts.
Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāle šogad iztika bez īpašām aktivitātēm, bet ikviens visas dienas garumā varēja bez maksas aplūkot pastāvīgo ekspozīciju.
Ziņkārīgākie apmeklētāji ne vien lasīja spēkratu aprakstus, bet arī izjautāja muzeja gidus. Viens no viņiem ir Ziedonis Stiķis. Motormuzejā strādā jau septīto gadu, taču pirms tam bija sastopams atpūtas kompleksā «Miķelis». Ziedonim visa dzīve saistīta ar automašīnām, jo tētis bijis automehāniķis. Viņš par muzeja eksponātiem tikpat labi var pastāstīt netehniskiem jūsmotājiem kā zinošiem autobūves entuziastiem.
Lūdzām Ziedoni iepazīstināt ar jaunpienācējiem: pagājušā gadsimta 30. gadu vācu premium klases «Horch 830» un turpat ražoto eleganto mašīnbūves veterānu «Presto P-8».
Nelielais luksusa «horhiņš» no rūpnīcas parasti iznāca gandrīz «pliks», tik pamataprīkojumā. Tikai pēc īpašnieka pasūtījuma to izdaiļoja papildaprīkojums. Šī automašīna ir no privātas kolekcijas un braucošā kārtībā. Ziedonis atklāj, ka modelim ir ļoti solīda konstrukcija un Eiropas skolas motors.
Savukārt aplūkojamais «Presto» ir visvecākais modelis no Latvijā zināmajiem. Tālajā 1913. gadā to iegādājās barons K. G. Kriegsmans, un kopš tā laika automašīna Latviju nav pametusi. Tiesa, tā piedzīvojusi sliktus laikus, kad pat tās «sirds», maisā ievīstīta, pārdota kā nederīga lauksaimniecības iekārtu darbināšanai. Lai no kādas rūpnīcas teritorijā atrastā atdzimtu elegants un braucošs spēkrats, pagāja teju desmit gadu. Restaurācijā ieguldītais, visticamāk, nekad neatmaksāsies, taču rezultāts ļauj apbrīnot gan seno automašīnu estētiku, gan restauratoru prasmi no lūžņa atdzīvināt autobūves pērli.
Savukārt Bauskas muzeja pagalmā tika atklāts aitas noslēpums: tās vilnas ceļš cauri amatnieku rokām līdz pat rakstainiem cimdiem. Vakara galvenie magnēti – jēriņi, aitiņu darināšana un veldzējošs blējēju piena saldējums.
Vilnas ceļa sākumu simbolizēja trīs piemīlīgi jēriņi – divi Romanovas un viens izsmalcinātās Merino šķirnes no «Trušu pilsētiņas» Codes pievārtē. Otra pulcēšanās vieta bija darbnīca, kur ar muzeja darbinieku radītajām sagatavēm varēja izgatavot savu aitiņu ar kuplu vilnas dzijas kažoku.
Daudzi šajā vakarā izmantoja iespēja bez maksas apskatīt arī Bauskas muzeja izstādes. Lielu bērnu interesi izpelnījās mīklām veltītā ekspozīcija, kur bija daudz iespēju iesaistīties, gan meklējot atminējumus, gan pašiem radot savas mīklas. Lūk, pāris sezonālas mīklas no izstādes apcirkņa: Jumprava kambarī, mati ārā; kas pastaigājas ar māju uz muguras?
Vēlākā vakara stundā cilvēku plūdums bija novērojams Bauskas pils muzejā, kur vietām pils šaurajās kāpnēs izveidojās pat sastrēgumi.
Muzejs šogad akcijas ietvaros pils interjerā izgaismoja priekšmetus un tēlus, kurus apmeklētāji nereti pat neievēro apskates laikā. Iedzīvinātas arī personības, kurām vēsturiski pils pastāvēšanā bijusi liela nozīme. Muzeja komunikācijas speciāliste Airika Kalēja norādīja, ka izceltie stāsti līdz šim nav tikuši plaši atspoguļoti.
Noslēguma performancē pils priekšā izgaismojās stāsts, kas bieži vien paliek ēnā lielajiem kauju aprakstiem – par namnieka Gotharda Hunta negaidīto nodevību 1625. gada kaujā pret zviedriem, kas rezultējās ar pils bojāeju. Stāstu video formātā izveidoja multimediju mākslinieks Rihards Šešo, bet lāzeru šovu nodrošināja uzņēmums «Artistic».
Foto: Ivars Bogdanovs
