Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu no 1. jūnija palielināt kultūras mantojuma iestāžu un Nacionālā kino centra darbinieku atlīdzību, kā arī atļāva kultūras kapitālsabiedrībām palielināt personāla izmaksu attiecību pret kopējiem ieņēmumiem.
KM atalgojuma palielināšanu pamato ar to, ka kultūras iestāžu darbinieku iesaiste krīzes vadības, civilās aizsardzības un kiberdrošības uzdevumos būtiski pārsniedz sākotnēji noteikto amata pienākumu apjomu, savukārt atalgojums saglabājies nemainīgi zems.
KM atzīmē, ka kultūras mantojuma iestādēs vidējā atlīdzība sasniedz tikai 60-70% no vidējās algas sabiedriskajā sektorā.
“Kultūras mantojuma iestāžu darbinieku profesionālā loma mūsdienu apdraudējumu un digitālās transformācijas apstākļos ir arī drošības jautājums. Pieaugošais darba apjoms, tehnoloģiskā sarežģītība, hibrīdapdraudējumi un nepietiekamais atalgojums rada riskus, kas var ietekmēt valsts spēju funkcionēt krīžu situācijās, jo īpaši šā brīža apstākļos, kuros arhīva, muzeju, bibliotēku, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un citu kultūras vērtību lolojošo institūciju darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs pat ar vidējo darba algu sabiedriskajā sektorā. Kultūras mantojuma un citās kultūras iestādēs nodarbināto atalgojuma palielināšana ir neatliekami risināms jautājums!” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Finansējuma avots ir pārdale no KM budžeta iekšējiem resursiem. Atalgojuma celšana attiecas uz kultūras mantojuma iestādēm un Nacionālo kino centru.
Savukārt kultūras kapitālsabiedrībām – mūzikas un skatuves mākslas jomā strādājošajiem valsts teātriem, cirkam, operas un baleta institūcijām – atļauts 2026. gadā palielināt personāla izmaksu attiecību pret kopējiem ieņēmumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Jau ziņots, ka pēc KM iniciatīvas kultūras vērtību saglabāšanas jautājumi iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.
