Zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, iespējām izvairīties no saslimšanām, saglabāt enerģiju un dzīvesprieku skolu jaunieši uzskata par noderīgām.
Zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, iespējām izvairīties no saslimšanām, saglabāt enerģiju un dzīvesprieku skolu jaunieši uzskata par noderīgām. Tāpēc viņi vēlētos vairāk veselības mācības stundu, nekā to ir pašlaik.
Veselības veicināšanas tēmām veltīta konference Bauskā 8. novembrī bija pulcējusi ieinteresētus klausītājus – vidusskolēnus un pedagogus no rajona mācību iestādēm.
Var aprunāties
Iecavas vidusskolas audzēkņi Mihails Haļitovs un Jānis Knāķis atzīst, ka skolotāja Mārīte Čudare veselības mācības stundas vada interesanti. Var diskutēt, arī diskrēti aprunāties. Puiši vērtē, ka viena stunda nedēļā ir ļoti maz. “Tas ir maldīgs priekšstats, ka veselības mācības stundās runā tikai par lietām, kas saistītas ar drošu seksu, kaut arī attiecību problēmas ir ļoti nozīmīgas jauniešiem. Daudz uzzinām par vispārējo veselību, sevis kopšanu, nepieciešamām higiēnas iemaņām, kas šajā ziņā ir svarīgi,” uzskata Mihails Haļitovs. No 8. novembra konferencē dzirdētā abi puiši par interesantākajām uzskatīja mutes un zobu veselībai veltītus priekšlasījumus, jo veselīgs ārējais izskats, sevis kopšana jauniešiem ir svarīgi. Bieži tas nosaka arī panākumus, iespējas tikt pamanītam, izvirzīties, atzīst puiši.
Uzvaras vidusskolas audzēkne Egija Žaugre atzīst, ka veselības mācības stundās māca ikdienā noderīgo. Attiecības ir arī atbildība pret otru cilvēku. Līdzīgs viedoklis ir arī Misas vidusskolas audzēknei Guntai Vasiļjevai, kura uzskata, ka skolā ir jārunā gan par vispārējo veselību, gan intīmām attiecībām, jo jaunieši bieži pieļauj kļūdas, kuras grūti labot.
Bez moralizēšanas
Misas vidusskolas medicīnas māsa Ruta Krūmiņa piebilst, ka ne katram veselības mācības skolotājam izdodas pārvarēt psiholoģisko slieksni, lai ar jauniešiem par intīmām attiecībām runātu bez pamācoša un aizliedzoša toņa. “Mediķiem tas ir vieglāk. Vismaz divas reizes gadā eju pie skolēniem uz šādu sarunu, mudinu uzdot jautājumus, jo ne katram vecāki šajā ziņā ir labi padomdevēji,” domā Ruta Krūmiņa.
Par seksuālajām attiecībām interesējas jau piektās un sestās klases bērni, stāsta Uzvaras vidusskolas pedagoģe Diāna Dadžāne, bet pamatskolā veselības mācība ir iekļauta sociālo zinību blokā kopā ar ekonomiku un civilzinībām. Vidusskolā veselības mācība ir tikai 10. klasē, pēc tam šī priekšmeta vairs nav, piebilst Vita Rozēna, Pilsrundāles vidusskolas pedagoģe. Viņu mulsina, ka turpmāk veselības mācībā zināšanas un skolēna viedoklis būs jāvērtē ar atzīmi. Vai tas veicinās atklātas diskusijas, bez kurām šajos jautājumos neiztikt?
Papildināt tēmas
Iecavas vidusskolas pedagoģe Mārīte Čudare uz konferenci bija atvedusi ne tikai skolēnus, bet arī savas “zaļi” domājošās kolēģes Svetlanu Knāķi un Ināru Savicku. Viņas vedina paplašināt veselības mācības tēmas, tajās paredzot arī zināšanas par sakoptu vidi. Dzīves telpa ir ne tikai telpa, ārs, dārzs, apkārtne, arī attiecības ģimenē, skolā, sabiedrībā ir vide, kurā cilvēks veidojas.
“Mūsu skolēni strādā arī kā jaunie vides reportieri, sadarbojamies ar “Zaļo punktu”, apmeklējām kustības “Green peace” kuģi, kad tas piestāja Rīgā. Jāmācās domāt plašāk arī par veselības veicināšanu. Jaunieši ir ļoti atsaucīgi jaunām idejām,” atzīst skolotāja Mārīte Čudare. Izrādās, neveselīgu produktu aizliegumu Iecavas vidusskolā pat nemana, jo tos jau astoņus gadus tur netirgo. “Pīpēšana mums ir ne tikai izdzīta no skolas telpām, tā ir arī pabīdīta krietni tālāk par likumā noteiktiem desmit metriem, un skolēni to ievēro,” stāsta 12. klases audzinātāja Svetlana Knāķe.
