Iestājoties apkures sezonai, paaugstinās ugunsbīstamības risks ēkās, kurās izmanto malkas vai citu apkuri.
Iestājoties apkures sezonai, paaugstinās ugunsbīstamības risks ēkās, kurās izmanto malkas vai citu apkuri.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandiera vietnieks Jānis Ķērpis stāsta, ka situācija rajonā diemžēl neuzlabojas.
Ļaudis ir bezatbildīgi
Joprojām ir daudz ugunsgrēku, kuru iemesls bijusi nepareiza apkures iekārtu ekspluatācija vai arī bojātu iekārtu izmantošana. Laikus neiztīrīti dūmvadi, skursteņi bieži vien ir aizdegšanās iemesls. Dažreiz tas beidzas ar lokālu degšanu, nereti liesmas pārņem visu māju.
“Manuprāt, tā ir cilvēku bezatbildība – nesekot līdzi apkures iekārtas stāvoklim. Mājas ir vecas, krāsnis, plītis, skursteņi savu laiku nokalpojuši. Dažreiz viss ir jāpārmūrē, nemaz nerunājot par regulāru tīrīšanu, uzturēšanu kārtībā,” spriež J. Ķērpis. Viņš arī piebilst, ka šāda rīcība ir klaja likumu ignorēšana. Valstī pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz, ka īpašniekam ir pienākums rūpēties, lai viņa mantu neapdraudētu ugunsnelaime. Arī bieži pieminētā nabadzība nevarētu attaisnot šādu rīcību. Neatrodot pāris latu skursteņslauķa darba samaksai, vienā brīdī liesmās var pazaudēt visu.
Vajag desmit latu
Daļēji šādam situācijas raksturojumam piekrīt arī Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) vadītājs Ivo Ginters. Viņš atzīst, ka iedzīvotāju aktivitāte pirms apkures sezonas sākuma pieaug. Arī šajās dienās aicinājumu ierasties iztīrīt dūmvadu ir daudz. “Laikam jau cilvēki sapratuši, ka jāatrod šie apmēram desmit lati, lai samaksātu par skursteņslauķa veikumu,” secina I. Ginters.
Taču arvien aktuālāka lauku viensētās kļūst cita problēma. Ēkas noveco, savu mūžu nokalpojušas arī apkures ietaises. Daudzviet krāsns, plīts, arī skurstenis ir jāpārmūrē, ar iztīrīšanu vien nebūs līdzēts. Taču tam nepieciešami krietni prāvāki līdzekļi.
Interesējas pašvaldības
Analizējot situāciju rajonā, J. Ginters min vairākus pagastus, kurus šajā jomā var uzskatīt par krietni drošiem. Daudzviet tas arī ir vietējās varas nopelns. Aktīva ir Bārbeles, Vecumnieku pagasta padome, arī Iecavas novada Dome. Pašvaldību darbinieki rosina iedzīvotājus aicināt dūmvadu tīrītājus, organizē izsaukumus uz vairākām tuvējām mājām. Rundāles pašvaldības iniciatīva bija veikt dūmvadu un ventilācijas šahtu tīrīšanu ēkās Saulainē.
Savukārt ir apdzīvotas vietas rajonā, kur Bauskas BUB darbinieki ir pavisam reti viesi. Šogad trīs reizes viņu pakalpojumus izmantojuši Viesturu pagasta dzīvojamo māju saimnieki, skursteņi tīrīti sešos namos Svitenes pagastā. Iespējams, pārējo ēku saimnieki tiek ar šo lietu galā pašu spēkiem, varbūt aicina kādu lietpratēju no citurienes. Ļoti gribētos cerēt, ka tā.
VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere informē, ka šī gada oktobrī Latvijā reģistrēti 543 ugunsgrēki. No tiem 52 gadījumos iemesls bija bojātas apkures sistēmas vai nepareiza to lietošana. VUGD aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, jo ziemas periodā izceļas visvairāk ugunsgrēku. Bez uzraudzības atstātas iekurinātas krāsnis, bojātu sildierīču lietošana, pārkurinātas krāsnis – tie aukstajā laikā ir visizplatītākie ugunsgrēku iemesli.
***
Uzziņai
– Ministru kabineta noteikumu Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi” 3. punkts: “Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
