Nereti neplānoti ceļojumi mēdz būt iespaidiem un emocijām tikpat bagāti kā braucieni, kuriem krāta nauda un vākti materiāli, viss domāts un izsapņots mēnešiem ilgi.
Nereti neplānoti ceļojumi mēdz būt iespaidiem un emocijām tikpat bagāti kā braucieni, kuriem krāta nauda un vākti materiāli, viss domāts un izsapņots mēnešiem ilgi.
Kopš brīža, kad mūsu ģimene nolēma doties četru dienu ceļojumā uz Krimu, līdz tai agrajai sestdienas rīta stundai, kad “Air Baltic” laineris pēc divu stundu pārlidojuma nosēdās Simferopoles lidostā, pagāja vien 12 dienu.
Pāri pilsētai vēl tikai izklīda ausmas dūmaka. Sestdienas rītā ļaudis nesteidzīgi modās tirgus gaitām, braucienam uz dārziņu, kāds automobilī vai sabiedriskajā transportā mēroja ceļu uz darbu. Samaksājuši 0,5 Ukrainas grivnas (piecus santīmus) par braucienu ar trolejbusu, pēc pusstundas nokļuvām pilsētas centrā. Tālākam ceļam uz Jaltu atkal izvēlējāmies trolejbusu, jo gribējām baudīt šo citur pasaulē neesošu eksotiku – divarpus stundu ilgo pārbraucienu aptuveni 80 kilometru garumā.
Lēni tusnī kalnā
Pakāries elektriskajos vados, šķiet, vēl Brežņeva laikos ražotais zili pelēkais trolejbuss lēni tusnīja kalnu pārejā. Kādu spicāku virsotni ieraudzījuši, no braucamā izbira bariņš studentu un, mugursomas plecos uzstutējuši, devās kāpienā augšup. Viņu vietās ietrausās tantes lieliem groziem, kastēm, kurās varēja redzēt tikko dārzā šķītus dārzeņus, tirgum vai mājas kompotam paredzētus sārtus ābolus. Nedaudz draiskāk trolejbuss laidās lejup uz piekrastes pusi, līdz pa šaurajām ieliņām ielīkumoja Jaltas autoostā.
Sabiedriskais transports Krimā ir īpašas pieminēšanas vērts. Trolejbusi ir krietni nolietoti, šķiet, tie vada pēdējos sava ilgā mūža gadus. Nedaudz labāki ir starppilsētu autobusi, vairums gan ražoti Korejā – šauri un neērti. Toties kā aptrakuši pa ielām visos virzienos traucas mikroautobusiņi. Ja vien apjauš to maršrutus, tad Jaltas izzināšana izmaksā piecus vai desmit santīmus. Tiesa, ar biļešu izsniegšanu gan šeit neviens neniekojas.
Īpašs stāsts ir par Krimas taksometru šoferiem. Vēl nebijām izgājuši pasu kontroli Simferopoles lidostā, kad pie barjeras mūs jau izmisīgi uzrunāja pāris vestgribētāju. Stāstīja gan par pārpildīto sabiedrisko transportu, gan par sarautajiem trolejbusa vadiem un slēgtajiem maršrutiem. Viņi mūs sagaidīja un atklāti uzrunāja arī Jaltas un Sevastopoles autoostā. Bija gatavi iztapīgi celt smagās ceļasomas, krāmēt tās žiguļa, volgas vai pat mersedesa bagāžniekā un aizvest mūs, kur vien vēlamies. Ne reizi vien iedomājos par mūsu SIA “Aips” vadītāju Uldi Kolužu. Pāris Bauskas nelegālo pārvadātāju ir sīkums salīdzinājumā ar šī biznesa plašo vērienu Krimā.
Bērnības maize
Nenoliedzami, Ukrainas apmeklējums bija atgriešanās vairākus gadus senā pagātnē. Taču tas nebūt nav slikti. Kādā rītā, izejot uz lodžijas 12. stāvā un paveroties apkārt, sajutu tieši tādu kalnu aromātu, ko baudījām pirms gadiem divdesmit, kad tūristu takās klejojām pa ūdenskritumu ieleju Kaukāzā. Savukārt viesnīcas restorānā brokastīs pārsteidza baltmaize. Garšas kārpiņas liecināja, ka tāda maizīte baudīta tikai bērnībā, kad to vēl cepa bez konservantiem, krāsas un garšas uzlabotājiem.
Reiz pusdienās speciāli devāmies ieturēt maltīti iestādē, kur virs durvīm lepni vizēja vārds “Stolovaja”. Nekas nav mainījies – tā pati uzkrītošā hlora smaka, alumīnija dakšiņas, kompots “graņonkās” un mollīga apkopēja ar pelēku grīdas lupatu bleķa spainī pie virtuves durvīm. Ēdienam – pelmeņiem un gulašam – “sovjet” piegarša, bet tas jau nenozīmē, ka bija slikti.
Imperators un Ļeņins
Jaltā noteikti jāapmeklē vēsturiski nozīmīgi objekti. Tā ir grāfa Voroncova greznā pils, kas atrodas klints galā. Tur pa dārza terasēm var nokāpt līdz pat Melnās jūras līmenim. Savukārt Livādijas pilī saistīs slavenajai 1945. gada Jaltas konferencei veltīta ekspozīcija. Mūsu apmeklējuma laikā te bija izvietota arī vaska figūru izstāde. Tajā skatāmi gan “trīs pasaules varenie” – Čērčils, Rūzvelts un Staļins –, gan pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II ģimene. Ekspozīcijas iekārtojums raisa emocijas, skumji sērīga dziesma valsts monarham skan Žannas Bičevskas izpildījumā. Tajā jaušamas visas krievu tautas skumjas par neģēlīgi noslepkavoto pēdējo Krievijas imperatoru.
Pēc desmit minūtēm no Livādijas pils esam nonākuši Jaltas centrālajā krastmalā, kur promenādei dots Ļeņina ielas nosaukums. Tās galā, roku draudoši pret rudens debesīm pacēlis, stāv pats proletariāta vadonis, ziediem un krāsainām laternām rotāts.
Iztālēm aplūkojām slaveno pili Bezdelīgas ligzda, par ko gan jāteic, dzīvē tā ir krietni necilāka nekā fotogrāfijās. Elpu aizraujošs bija brauciens 1234 metrus augstajā Aipetri kalnā. Vagoniņš iegrima mākonī, lai pēc tam iznirtu saules pielietā kalna virsotnē.
Aicinājums uz lūgšanām
Krievijas gars īpaši jūtams Sevastopolē, kur joprojām neatkarīgās Ukrainas valsts teritorijā izvietojusies Krievijai piederošā Melnās jūras kara flote. Savukārt esot Bahčisarajā, atmiņā uzplaiksnī nesenais Turcijas apmeklējums. No minaretiem noteiktās stundās atskan gari stieptie aicinājumi uz lūgšanām. Ielu kioskos tantiņas tirgo Austrumu saldumus. Hanu pilī iespējams ieskatīties kādreizējā harēma telpās, pieskarties leģendārajai, dzejnieka Puškina apdziedātajai Bahčisarajas strūklakai.
Četras dienas Krimā, protams, ir par maz, lai izbaudītu visu, ko piedāvā šīs pussalas kūrorti, vēstures un dabas pieminekļi. Toties braucienam rudenī ir savas priekšrocības – baudījumu netraucē atpūtnieku pūļi. Viesnīcā “Jalta” – baltā sešpadsmit stāvu milzenī, kas slejas jūras krastā virs Krimas priežu un palmu galotnēm, – numuriņi ir brīvi un lētāki nekā sezonas laikā. Vēl kāda nianse, kas Krimu patīkami atšķir no Krievijas, – pozitīvā attieksme pret ārzemniekiem. Te neviens, uzzinot, ka neesi vietējais, nepieprasa lielāku maksu par ieejas biļetēm muzejos, necer uz papildu dzeramnaudu krodziņos.
***
Uzziņai
Dažas cenas Krimā
– Lidmašīnas Rīga–Simferopole–Rīga biļete – 150 latu.
– Trīszvaigžņu viesnīcā “Jalta” divvietīgs numuriņš ar zviedru galdu brokastīs un atklāto baseinu ar siltu jūras ūdeni – 10 latu vienam.
– Ieejas biļetes muzejos – no 1,5 līdz 4 latiem.
– Vārīti vēži tirgū – 10 santīmu gabalā.
– Krimas sīpolu virtene – 1,20 latu.
– Kartupeļu kilograms Sevastopoles tirgū – 30 līdz 40 santīmu.
