Brauciens no Mežotnes uz Bausku tumsā. Ceļa malā, gan nepareizajā pusē, iznirst streipuļojošs zēns.
Brauciens no Mežotnes uz Bausku tumsā. Ceļa malā, gan nepareizajā pusē, iznirst streipuļojošs zēns. Šis ir viegli pamanāms, jo kaut kur nozaudējis virsjaku, palicis vienā baltā kreklā, bet balts tumsā ir saredzams. Turklāt katrā rokā pa pudelei (laikam līdzsvaram), kas gaismā arī labi zaigo. Veiksmīgs gājējs.
Ceļā uz Rundāli tik labi neveicās, jo kāda pensionāre mašīnas priekšā iznira pavisam negaidīti un neredzama metās pāri šosejai. Sieviete, protams, ģērbusies īpaši tumšās drānās, pat lakatiņš, soma un maisiņš – melni kā nakts. Maskēšanās tērps izdevies ne pa jokam… Šoreiz nenobraucu… Apstājos, izkāpu no auto un, izvilkusi no kabatas savu atstarotāju, piespraudu to pie sievietes mēteļa. Viņa gan bija ļoti dusmīga. Jā, stūrgalvīgi ir mūsu vecļaudis. Viņiem joprojām šķiet, ka dzīvo savos jaunības gados, kad mašīnu nebija ne uz pusi tik daudz, ne ātrumi tādi. Un mūsu stāsti par uzmanīšanos un atstarotājiem ākstības vien esot… Bet šogad dzīvību rajonā zaudējuši jau pieci stūrgalvīgi gājēji, smagas traumas guvuši 15.
Pēdējās nedēļās jau trīs nobraukti cilvēki – divi Bauskā, viens pie Iecavas. Neuzmanības un stulbuma dēļ zaudētas dzīvības ir īpaši satraucošs fakts. Ko darīt? Pirms daudziem gadiem (kad pie mums par atstarotājiem pat nerunāja) Zviedrijā piedalījos bērniem un ģimenēm rīkotā akcijā “Vai esi tumsā pamanāms?”. Mašīnas pa īpašu maršrutu devās tumšos ceļos, kuru malās bija izliktas lielas dzīvnieku figūras. Daļai no tām bija klāt atstarotāji, daļai to nebija. Ikviens labi un uzskatāmi varēja novērot atšķirību. Tā gribētos, lai arī mūspusē kāds uzņemtos iniciatīvu sarīkot šādu “atrakciju”, automobiļos sasēdinot gan bērnus, gan omītes un opīšus.
Kāds paziņa stāstīja, ka viņa dēls pagājušajā rudenī tā arī izdarījis – iesēdinājis mašīnā savu omīti un visu ceļu viņai rādījis: “Re, vai tu vari labi un laikus pamanīt šo melno vīrieti? Paskat, cik uzkrītoši redzams tas čalis, kam mugursoma vienos atstarotājos spīd!” Pēc tam omamma pati paprasījusi, lai viņai sagādā vismaz trīs atstarotājus. Varbūt tiešām arī šāda rīcība noderīga?
Pēc publikācijām par satiksmes negadījumos cietušiem gājējiem laikraksta interneta mājaslapā lasītāju vairums pauduši neapmierinātību ar gājēju pārdrošību. “Vai tiešām tie daži santīmi par atstarotāju nav savas dzīvības un veselības vērti? Ko dos šofera vaina, ja tu visu dzīvi būsi invalīds vai atstāsi bērnus bez tēva vai mātes?.. ,” raksta Bbb.
Zelta vārdi. Jābeidz uzdot šo jautājumu: kas vainīgs? Atbilde zem riteņiem pakļuvušo dzīvību neglābs. Gluži vienkārši katram jādomā un jārūpējas par drošību. Iegaumējiet – vieglā automobiļa bremzēšanas ceļš uz sausa asfalta ir 30 metru. Kravas automobilim un uz slapjas brauktuves tas ir vēl garāks.
