Bezvīzu režīma ieviešanas iespējamība starp Latviju un ASV – tāda bija sarunu tēma diskusijā, kurā piedalījās arī ASV konsuls Stefans Frāms.
Bezvīzu režīma ieviešanas iespējamība starp Latviju un ASV – tāda bija sarunu tēma diskusijā, kurā piedalījās arī ASV konsuls Stefans Frāms.
Reģionālo laikrakstu žurnālistus novembra sākumā Ārlietu ministrijas rīkotā seminārā uzrunāja Latvijas Republikas (LR) vēstnieks ASV Māris Riekstiņš. LR vēstniecība ASV regulāri iegūst informāciju par imigrācijas jautājumiem. Pašlaik ASV ir aktuāls jautājums, ko darīt ar aptuveni 12 miljoniem iedzīvotāju, kas šajā valstī uzturas nelegāli. Vairums no viņiem arī strādā. Daži uzskata, ka viņiem jākļūst par pilsoņiem, jo ar savu darbu viņi vairo ASV labklājību. Taču citi domā, ka likums ir pāri visam un visi nelegālie iebraucēji jāizraida no valsts.
Tehniskie darbi tiek veikti
Dažu ES valstu pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar ASV. Tāpēc Latvijas pārstāvji uzskata – nav godīgi, ka mums nav šādas labvēlības. Dažbrīd pat politiķu diskusijās izskanējis apgalvojums, ka ES varētu ieviest kādus ierobežojumus ASV pilsoņu ieceļošanai ES. Vēl šogad ieskanējās cerīga nots, ka bezvīzu režīms ar ASV ir teju klāt, taču tas nepiepildījās.
Tomēr vēstnieks atzina, ka bezvīzu režīma ieviešana LR pilsoņiem nav pilnīgi bezcerīga. Ir izstrādāta tā saucamā ceļa karte jeb uzdevumu saraksts, kas Latvijas valstij jāveic. Tehniski šis darbs rit sekmīgi. Drīzumā mūsu pilsoņiem būs iespēja saņemt pases, kuras atbildīs visām ASV izvirzītām drošības prasībām. Taču mūsu tautieši joprojām daudz grēko ar uzturēšanās termiņa ievērošanu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LR joprojām neiegūst bezvīzu režīmu ar ASV. Konkrētu skaitu, cik tieši LR pilsoņu ir pārkāpuši uzturēšanās termiņu ASV, vēstnieks nenosauca. M. Riekstiņš sacīja, ka ceļot gribētājiem daudz rūpīgāk jāgatavojas intervijai pirms vīzas saņemšanas. Ir jāizstāsta brauciena iemesli, jāzina, kur uzturēsies, par kādiem līdzekļiem dzīvos.
Konsuliem lielāka atbildība
ASV konsuls atzina, ka bezvīzu režīma ieviešana ir viens no svarīgākajiem abu valstu diplomātu risināmiem jautājumiem. Pašlaik ASV bezvīzu režīms ir ar 27 valstīm. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ļoti pieauga ceļotāju skaits, vairāku valstu pilsoņi ieguva tiesības ierasties Amerikā bez vīzām. Taču situācija krasi mainījās pēc 2001. gada 11. septembra. Lielākas prasības, līdz ar to arī atbildība tika izvirzītas konsuliem, kuri izsniedz ASV vīzas.
S. Frāms piekrita, ka Latvija pēdējā laikā daudz paveikusi, lai sagatavotos ASV izvirzīto tehnisko prasību ievērošanai. Tomēr joprojām daudzi ieceļotāji nenorāda patiesos iebraukšanas mērķus. Saņemot tūrista vīzu, viņi ASV sāk darbu. To, cik ir šādu LR pilsoņu, konsuls nenosauca.
Jāpārliecina par godīgumu
S. Frāms norādīja, ka svarīgs bezvīzu režīma ieviešanas nosacījums ir atteikumu skaita samazināšana. Pašlaik pirmajā reizē apmēram 21 procents ieceļotāju saņem atteikumu. Viņiem galvenokārt ir nepilnības dokumentos. Ierodoties atkāroti, vairāk nekā astoņiem procentiem pilsoņu dokumenti ir kārtībā. Taču atteikumu skaits joprojām ir lielāks par nepieciešamiem trim procentiem, lai varētu ieviest bezvīzu režīmu.
Konsuls noliedza apgalvojumu, ka ir norādes, cik gadījumos jāatsaka vīza. Taču viņš uzsvēra intervijas lomu. Nav jāuztraucas, ja cilvēks nav pārliecināts par savām angļu valodas zināšanām, labāk precīzi izteikties dzimtajā valodā. “Jums ir jāpārliecina, ka nevēlaties kļūt par nelegālu imigrantu. Man šī atziņa nav jāizvelk no jums,” skaidroja S. Frāms.
Konsuls ieteica tiem, kas nolēmuši strādāt ASV, noformēt atbilstīgus dokumentus, patiesi norādīt brauciena mērķus un tad droši saņemt attiecīgas kategorijas vīzu. S. Frāms arī apliecināja, ka daudz lielāku vērību pievērsīs tam, lai šīs intervijas nebūtu mūsu pilsoņiem pazemojošas, lai katrs saprastu vīzas atteikuma iemeslu.
***
Gadījumi
– GITA, 40 gadu, precējusies, ir pastāvīgs darbs, ASV vīzu nesaņēma.
Brauciens pie paziņām uz ASV bija paredzēts pirms diviem gadiem. Intervijā viņu iztaujāja vīrietis, klāt bija tulks. Pirmajā reizē ASV pārstāvim radās šaubas, ko Gita darīs trīs mēnešus. Uz nākamo interviju viņai vajadzēja ierasties ar detalizēti izstrādātu programmu. Šajā sarunā ASV pārstāvim nepatika programmas izteiksmes stils. Viņš lika Gitai programmu izklāstīt vienkāršākā formā. Uz trešo interviju Gita neaizgāja, jo nevēlējās atkal nokļūt pazemojošā situācijā un bija pārliecināta, ka vīzu nesaņems. ASV tā arī viņa neapmeklēja.
– PĒTERIS, 49 gadi, ir ģimene, bērni.
ASV apmeklēja šogad, tas daļēji bija darījumu brauciens, arī ceļojums. Intervija pirms vīzas saņemšanas Pēterim ilga minūtes 15, viņš runāja latviski, sacīto ASV pārstāvim teica tulks. Saruna galvenokārt bija par dzīvi, par sportu, tās laikā valdīja pozitīva gaisotne. Pēteris ieguva ASV vīzu uz desmit gadiem.
– SANITA, 30 gadu, šķīrusies, dēlam 14 gadu.
ASV vīzu saņēma tikai pēc piektās intervijas reizes. Ameriku apmeklēja darījumu braucienā. Intervijas atceras kā ļoti nepatīkamas, pat pazemojošas. Iztaujāta ne tikai par brauciena mērķiem, bet arī par ģimenes dzīvi. Dēlam vaicāts, kādi viesi nāk mājās pie mammas, kādi ir viņu nodomi.
