Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkam kopš 2005. gada ir jauna īpašniece.
Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkam kopš 2005. gada ir jauna īpašniece. Objekts, kas atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, Bauskas dabas parkā, pakāpeniski tiek atjaunots, darbību saskaņojot ar valsts kultūras pieminekļu un vides aizsardzības institūcijām.
Veikta pirmsprojekta izpēte
No Austrālijā dzīvojošās Andras Kīns Jumpravmuižas parku nopirka rīdziniece Anna Markina, informē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes inspektors Aivars Legzdiņš. Īpašums ir ierakstīts Zemesgrāmatā, bet ainavu arhitekte Ilze Janele šogad ir veikusi parka izpēti un izstrādā atjaunošanas projektu. “Šķiet, ka objektam beidzot ir nopietns īpašnieks. Ar parka apsaimniekošanu Andrai Kīns galīgi neveicās, jo viņas pilnvarotas personas pat nedomāja sākt labiekārtošanu. Mēs sūtījām uz Austrāliju protokolus, kas tika sastādīti par vides aizsardzības prasību ignorēšanu, bet tas neko nemainīja.
Pašreizējie īpašnieki nolēmuši atjaunot gan parku, gan rekonstruēt paviljonu jeb tā dēvēto Kavalieru namu. Līdztekus Ilzes Janeles veiktiem pirmsprojekta pētījumiem šovasar situāciju parkā vērtēja arī vairāku nozaru vides eksperti, gatavojot materiālus Bauskas dabas parka dabas aizsardzības plāna izveidei. Tagad mūsu rīcībā ir visas nepieciešamās ziņas par augu, dzīvnieku, retu koku sugām. Ar īpašniekiem mums ir nodibinājies labs kontakts. Optimismu vieš fakts, ka parka atjaunošanas pārraudzība ir uzticēta pieredzējušai ainavu arhitektei Ilzei Janelei,” komentē Aivars Legzdiņš.
Neatbalsta alpīnistu treniņus
Īpašuma teritorijā Lielupes kraujā atrodas 18. gadsimta mākslīgās pilsdrupas, kas diezgan intensīvi tikušas izmantotas alpīnistu treniņiem. Pret to kategoriski iebilda gan kultūras pieminekļu aizsardzības, gan vides speciālisti, bet aizliegt šo nodarbi nebija juridiska pamata. Tagad situācija ir mainījusies, jo īpašnieki nolēmuši treniņus aizliegt, par to informējot Latvijas Alpīnistu federāciju.
Šo risinājumu par pareizu atzīst vides aizsardzības speciālisti un valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa. Viņa raksturo pašreizējo situāciju Jumpravmuižas parkā: “Vairākas mazās arhitektūras formas – kapela, mākslīgo pilsdrupu tornis – tiks restaurētas. Savukārt Kavalieru namu īpašnieki jau ir sākuši atjaunot, tam pielāgojot dzīvojamās ēkas funkciju, bet saglabājot kopējo veidolu un vēsturiskos arhitektūras elementus. Tā, protams, nav restaurācija klasiskā izpratnē, taču nopietnus iebildumus nerada. Visas darbības ir saskaņotas, un nepieciešamās atļaujas saņemtas.”
Žogs vajadzīgs drošībai
Vietējie iedzīvotāji īpašnieku aktivitātes vērtē visai atturīgi. Sieviete, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja: “Nesaprotu, kādēļ parka teritoriju saimnieki ir sākuši iežogot. Tur mums bija taciņa, bet tagad būs jāiet ar līkumu, un diez vai nākotnē kāds parkā vispār tiks ielaists.” Šādu nostāju neatbalsta Mārīte Putniņa. Viņa uzskata, ka žogs pasargās parku no vandalisma un piegružošanas. “Ne jau svešinieki, kas ieradušies no tālienes, parkā mēdz izbērt atkritumus, zāģēt kokus un dauzīt pudeles. Ieeja parkā nevienam netiks liegta, taču no apmeklētājiem tiks prasīta civilizēta uzvedība.”
Arī “Bauskas Dzīve” pagājušajā nedēļā pārliecinājās, ka pie ieejas parkā neviens netiek apturēts vai iztaujāts par apmeklējuma iemeslu. Diemžēl neizdevās sazināties ar Annu Markinu, jo uz “Bauskas Dzīves” vairākkārtējiem telefona zvaniem īpašniece neatbildēja. Jumpravmuižas parks nav vienīgais pozitīvais piemērs Bauskas rajonā, kas apliecina vēlmi dzīvot sakārtotā vidē. Ar Viesturu pagasta pašvaldības iniciatīvu realizēts Bērsteles parka labiekārtošanas projekts, uzcelta jauna estrāde, ierīkota atpūtas zona. Vietējās pamatskolas audzēkņiem parkā nereti tiek rīkotas dabas mācības stundas. Labi paraugi ir Iecavas un Budbergas parks, kuru uzturēšanu organizē pašvaldības.
