Valsts svētki aizvadīti. Katram tie nesuši savas izjūtas. No tribīnēm augstākā vara mūs aicināja būt drošiem, lepniem un mīlēt savu tautu un zemi. Cik nu kuram tā latviskuma, tas meklējams katrā pašā.
Valsts svētki aizvadīti. Katram tie nesuši savas izjūtas. No tribīnēm augstākā vara mūs aicināja būt drošiem, lepniem un mīlēt savu tautu un zemi. Cik nu kuram tā latviskuma, tas meklējams katrā pašā. Neapšaubāmi, latvietis nav latvietis valsts svētkos vien. Viņš tāds ir katru dienu, tomēr 18. novembrī ikviens varēja nedaudz ielūkoties sevī, lai saprastu, cik tad tās latvietības ir un ko esmu paveicis, lai to vēl vairāk izkoptu.
Par to, lai cilvēkiem būtu svētku izjūta, atbildīga arī pašvaldība. Tai ir jādomā, kā radīt svētkus – jādomā par pilsētas vai pagasta vizuālo noformējumu, par pasākumiem, kas pulcētu iedzīvotājus. To vislabāk izdarīt, pārdomājot svētku programmu. Cilvēki būs ar mieru no mājām iziet tikai tad, ja viņiem patiks piedāvājums. Mūspusē 18. novembrim veltīti sarīkojumi daudzviet tāda ķeksīša ievilkšana vien izskatījās. Varbūt tāpēc vairums izvēlējās mājas silto pavardu un televizoru, lai sekotu svinībām.
Svētku dienā punkts tika pielikts arī kādai akcijai, kura pēdējā laikā pieskandinājusi malu malas. Iedzīvotāji ar saviem parakstiem tika aicināti izteikt viedokli par to, vai valsts svētku dienas, kas iekrīt oficiālajās brīvdienās, nevajadzētu pārcelt uz darbdienu. Publiskotie dati liecina, ka TV kompānijas rīkotā akcijā prasību kompensēt svētku dienas, kas iekrīt sestdienās un svētdienās, parakstījuši 77 tūkstoši cilvēku. Ideja par to, lai ģimene vairāk laika pavadītu kopā, nav peļama.
Varētu jau domāt –, tiklīdz to ieviesīs, visi aktīvi sportos, apmeklēs kultūras pasākumus, ciemosies pie draugiem un radiem, brauks ceļojumos… Taču nez kāpēc ir nedaudz citādāk – kā brīvas dienas, tā saime pie rokas un prom “ķemmēt” lielveikalu. Protams, uzņēmējiem maciņi pildās, bet vai visi var atpūsties šajās “izejamās dienās”? Ne viena vien pārdevēja ir sūrojusies, ka pēc tik stresainas dienas, kādas parasti mēdz būt svētkos, īpaši Līgo, Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā, beidzot darbu, negribas itin neko – vienīgi pēc iespējas ātrāk tikt gultā. Vācijas ceļvežos iebraucējus brīdina jau laikus, ka sestdienu pēcpusdienās, svētdienās un valsts svētku dienās jebkura tirdzniecība ir liegta. Taču mēs esam ieraduši šajās dienās iepirkties, un retais aizdomājas, ka arī tirdzniecībā nodarbinātie grib atpūsties. Veikali strādā visas dienas un pat pietiekami ilgi, lai mēs neraizētos, ka kādu vakaru varētu palikt tukšu vēderu vai “pliku pakaļu”.
Pirmdien iesniegumi ar aicinājumu noteikt kārtību par papildu brīvdienām un paraksti aizceļojoši uz varas gaiteņiem, lai Saeima un valdība tos izskatītu, dotu atbildi un piedāvātu rīcības variantus. Jācer, ka visu rūpīgi izvērtēs un pieņems īsto lēmumu, nevis nošvirkstināsies ar emocijām.
