Piena iepirkuma cena nokļuvusi ražotāju un pārstrādātāju diskusiju krustugunīs.
Piena iepirkuma cena nokļuvusi ražotāju un pārstrādātāju diskusiju krustugunīs.
Kā tas mēdz būt – ražotājs grib saņemt vairāk, pārstrādātājs maksāt mazāk. “Bauskas Dzīve” aptaujāja vairākus piensaimniekus, kas nozarē strādā ilgāku laiku un vēlas tajā noturēties. Tika apzināti ganāmpulku īpašnieki, kuri produkciju pārdod dažādiem uzņēmumiem.
Bez kredītiem nav iespējams saimniekot
Īslīces pagasta zemnieku saimniecība “Griezes” sadarbojas ar akciju sabiedrību “Bauskas piens”. Īslīciete Ināra Bērzapāne stāsta: “Par piegādāto produkciju samaksā tik, cik solīts. Mūsu sadarbība ir elastīga, iespējams saņemt naudu tādos brīžos, kad to vajag visvairāk. Pašreizējā cena nav zema. Taču mani aprēķini ir tādi – ja nesaņemtu Eiropas Savienības subsīdijas un nacionālo atbalstu, būtu zem ūdens. Latvijas otrās brīvvalsts gados esmu pārliecinājusies par latviskā tikuma nepieciešamību. Pašiem vien ar visu jātiek galā, jo ne valdības vīri, kam sēdekļi Rīgā, ne vietējā vara zemniekam neko palīdzēt nevar.”
Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecībā “Madaras” regulāri piestāj akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” transports, kas savāc slaukumu. Ganāmpulka īpašniece Anita Smilškalne dalās pārdomās par pašreizējo cenu politiku: “Manuprāt, par piena litru vajadzētu maksāt 19 santīmu. Kopš vasaras mēnešiem, kad uzņēmums samaksu pazemināja, ziemai atnākot, tā nav paaugstināta. Noskatos, kā cauri Vecumniekiem piena mašīnas aizbrauc uz Lietuvu. Zinu, mani kolēģi saņem vairāk, bet esmu konservatīvs cilvēks un nevaru peļņas dēļ pamest uzņēmumu, ar kuru sadarbojos vairākus gadus. Naudu manā rēķinā pārskaita regulāri. Tas ir ļoti svarīgi, lai nekavētu kredītu maksājumus, jo bez aizdevumiem nav iespējams saimniekot. Esmu jau aptuveni sasummējusi šī gada ieņēmumus un izdevumus. Diemžēl attīstībai naudas nebūs.”
Gadā zaudē vienu traktoru
Stelpes pagasta zemnieku saimniecības “Berķi” sadarbības partnere ir akciju sabiedrība “Rīgas piensaimnieks”. “Berķu” pārvaldnieks Gundars Štelfs atzīst: “Mēs piestrādājam, lai slaukuma kvalitāte būtu labāka un saņemtu augstāku samaksu, nekā tā noteikta par bāzei atbilstīgu produkciju. Var jau pārstrādātāji runāt, ka Latvijā iepirkuma cena sasniegusi Eiropas Savienības valstu līmeni. Mēs esam veikuši aprēķinus un salīdzinājuši atbalsta apmēru, ko saņem Latvijas lauksaimnieki un veco ES dalībvalstu zemnieki. Tāda neliela saimniecība kā mūsējā katru gadu zaudē 120 līdz 150 zirgspēku jaudas lielu, jaunu traktoru.”
Zemnieka vainu nesaskata
Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecībā “Liepas” iegūtā produkcija aizceļo uz Lietuvu. Ganāmpulka īpašnieks Agris Veide stāsta: “Esmu ļoti apmierināts ar to, ka iestājos kooperatīvā “Piena ceļš”, kas piegādā izejvielu kaimiņzemei. Pirms tam mēģināju panākt vienošanos ar vietējiem pārstrādātājiem, kuri joprojām augstas kvalitātes pienu no mazākiem piegādātājiem iepērk par zemāku cenu. Pozitīva risinājuma nebija, tādēļ meklēju, kur izdevīgāk. Es nesaskatu zemnieka vainu, ka viņš grib vairāk nopelnīt. Manuprāt, Lietuva daudz labāk strādā Eiropas tirgū un arī tādēļ var mums vairāk maksāt. Neesmu speciālists, taču Latvijas pārstrādes uzņēmumiem vajadzētu specializēties konkrētas produkcijas ražošanā. Patlaban ārpus Latvijas pazīstamākais ir biezpiena sieriņš “Kārums”.
Vēl kas – būtu vajadzīgs detalizēts pētījums par peļņas apmēru, ko iegūst zemnieki, pārstrādātāji un arī tirgotāji. Manuprāt, pēdējie dzīvo vislabāk.”
Jādomā, kā strādāt komandā
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biroja vadītāja Evija Gunika ir apkopojusi situāciju piena tirgū un šajā sakarā raksta: “Jau pagājušajā gadā sākās skarbas diskusijas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem par piena iepirkumu cenām. vienai pusei tās bija par zemu, otrai – par augstu. Pagājušajā gadā, kad zemnieki aicināja pārstrādes uzņēmumus uz diskusijām par kopīgu sadarbību, no sarunām sanāca vien skarba vārdu pārmaiņa, jo pārstrādes uzņēmumiem zemnieku sāpe bija grūti izprotama. Kad piena ražotāji ar pārstrādātājiem nevarēja atrast kopēju valodu, zemnieki veiksmīgi apvienojās kooperatīvos un sāka sadarbību ar Lietuvas piena pārstrādātājiem, kuri par augstākās kvalitātes pienu ir gatavi maksāt adekvātu cenu. Nesaprotams ir fakts, kāpēc Latvijas piena pārstrādātāji un amatpersonas zemnieku veiksmīgajā sadarbībā meklē nesaprotamus zemtekstus.”
Tirgu var sakārtot tikai kopīgi
E. Gunika stāsta, ka arī šogad, mēģinot sākt kopīgas sarunas, piena ražotāji un pārstrādātāji sēdās pie viena galda, tomēr jāatzīst, ka pagaidām katrs paliek pie sava viedokļa. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs kādā no laikrakstiem atzina, ka šīs piena iepirkuma cenas ir beigu sākums piena pārstrādātājiem, tomēr jāuzsver –, ja zemnieki piekritīs saražoto produkciju pārdot par zemāku cenu, lai nesāktos piena pārstrādes uzņēmumu bankrots, tad paredzama pašu zemnieku izputēšana.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas viedoklis ir šāds – Zemkopības ministrijai, pārstrādātājiem un ražotājiem būtu jāstrādā vienotā komandā, lai kopīgiem spēkiem sakārtotu Latvijas piena tirgu, jo tas ir pirmais solis, lai veiksmīgi konkurētu un attīstītos kopējā Eiropas Savienības tirgū. Pašlaik nav atbildes, kā tas izdosies.
