Baušķenieks Maigonis Avotiņš šovasar ieguva starptautiskā virsmeistara titulu korespondencšahā.
Baušķenieks Maigonis Avotiņš šovasar ieguva starptautiskā virsmeistara titulu korespondencšahā. Šo atzinību viņš oktobra dienās saņēma Vācijas pilsētā Drēzdenē.
Šeit bija organizēts Starptautiskās korespondencšaha federācijas (saīsinājums angļu valodā – ICCF) gadskārtējais kongress.
Senas tradīcijas
ICCF kongresā parasti aicina piedalīties šahistus, kuri ir ieguvuši meistarības apliecinājumu. Tā informē Latvijas korespondencšaha federācijas (LKF) ģenerālsekretārs Artis Gaujēns un atklāj, ka mūsu valstī pašlaik ir aptuveni 50 aktīvu korespondencšaha spēlētāju. Latvijā esot ļoti senas šī sporta veida tradīcijas, taču lielākais spēlētāju skaits bijis pagājušā gadsimta 80. gados, kad gājienu sūtīšanai izmantoja pastu. Tad regulāru spēlētāju pulks pārsniedzis trīs simtus šahistu.
Latvijas šaha vēsturē ir četri lielmeistara titula ieguvēji un 15 virsmeistaru. A. Gaujēns skaidro, ka pirmais kvalifikācijas solis ir starptautiskais meistars, pēc tam seko virsmeistars, tad pats augstākais tituls – lielmeistars. Maigonim vēl vajadzīgs pussolis līdz tam, precizē LKF ģenerālsekretārs. Viņš teic, ka neklātienes spēles dalībniekiem, kuri sacenšas ilgus gadus, ir interesanti sastapties aci pret aci. To apstiprina arī Maigonis.
Ikdienā – kapteinis
Darbdienas M. Avotiņam aizrit Bauskas rajona Policijas pārvaldē, kur viņš ir administratīvās grupas vecākais inspektors un ieguvis policijas kapteiņa pakāpi. Atšifrējot amata pienākumus, jāteic, ka Maigoņa pārziņā ir datoru un sakaru sistēma. Viņš savulaik ir absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti.
Baušķenieks stāsta: “Šahs man ir paticis kopš mazotnes, fāterītis iemācīja šo spēli. Sapratu, ka no tik dziļiem laukiem kā Balvi ir grūti izsisties un kļūt par profesionālu šahistu. Tādēļ par manu hobiju kļuva korespondencšahs. Ar to nodarbojas amatieri. Arī es sāku ar atbilžu sūtīšanu pa pastu un vēl pašlaik piedalos vienā šādā turnīrā. Attīstoties tehnoloģijām, spēlei lieto epastu. Vēl piemērotāks ir speciālais tīmekļa serveris, ko izmanto korespondencšaha spēlētāji, arī es to lietoju visplašāk. Pašlaik esmu iesaistījies septiņdesmit partijās. Jā, tas ir ļoti daudz. Optimālais skaits būtu ap piecdesmit. Noteikumi ir tādi, ka piecdesmit dienās jāizpilda desmit gājienu. Hobijs prasa daudz brīvā laika, parasti spēlēju brīvdienās un pēc darba.”
Maigonis ir stabils valsts izlases dalībnieks, pēdējos trīs gadus izcīnījis valsts čempionāta sudraba medaļu. Latvijas izlase iekļuvusi pasaules 15. korespondencšaha olimpiādes finālā. 12 tās dalībnieku vidū trešais numurs ir M. Avotiņam. Olimpiādes priekšsacīkstes ilga trīs gadus, fināls varētu risināties divarpus gadu.
Spēlētājs teic, ka sacīkšu dalībnieki pārsvarā ir vecākās paaudzes labi situēti ļaudis. Vācijas korespondencšaha federācija vasarā atzīmēja savu 60. gadskārtu, arī tādēļ kongresa norises vieta bija izraudzīta šajā zemē. Vācieši esot vieni no aktīvākajiem šī sporta veida cienītājiem.
Maigonis joprojām priecājoties stāsta par vasaras nedēļu, kas pagājusi Vācijā: “Uzaicinātajām personām bija arī interesanta atpūtas programma. Devāmies izbraukumā ar kuģi pa Elbu, sajūsminājāmies par brīnišķīgām dabas ainavām, kultūrvēsturiskiem objektiem.” Šahistam līdzi bija arī sieva Anita, lieliski noderēja viņas labās angļu un vācu valodas zināšanas. Virsmeistara titulu iegūstot, M. Avotiņš paldies vēlējās sacīt savas darbavietas vadībai par sapratni, kā arī rajona un pilsētas pašvaldībai par atbalstu.
Apbrīno uzņēmību
Maigoņa kādreizējais komandas biedrs iecavnieks privātuzņēmējs Alvils Štībelis, paužot gandarījumu par baušķenieka panākumiem, sacīja: “Viņs bija ļoti labs komandas biedrs, ar kuru varēja rēķināties. Vienmēr turēja vārdu. Var tikai apbrīnot Maigoņa uzņēmību un cītību. Es saprotu, cik daudz laika un darba ir vajadzīgs, lai iegūtu tik augstu titulu.”
