Bauskā 2. februārī darba vizītē ieradās ekonomikas ministrs Jurijs Strods. Viņš piedalījās diskusijā ar vietējiem uzņēmējiem, tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un apmeklēja SIA «Bauskas alus».
Bauskā 2. februārī darba vizītē ieradās ekonomikas ministrs Jurijs Strods. Viņš piedalījās diskusijā ar vietējiem uzņēmējiem, tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un apmeklēja SIA “Bauskas alus”.
Tiekoties ar Bauskas pašvaldības pārstāvjiem, J. Strods atzina, ka pilsētā viena no svarīgākajām jomām, kur būtu jācenšas piesaistīt valsts līdzekļus, ir daudzfunkcionālais izglītības centrs Dārza ielā 9. Ministrs minēja, ka zināma atbalsta summa šogad jau ir panākta, skaitlis rakstāms ar sešām nullēm. Viņš pieļauj, ka pēc pusotra gada jaunā centra izveidi varētu pabeigt. Tādējādi būs risinājums arī bērnudārza problēmai.
Lielas ambīcijas
Uzrunā pašvaldības pārstāvjiem J. Strods minēja arī Bauskas industriālo un loģistikas parku. Ministrs atzina, ka pilsētai ir lielas ambīcijas uz minēto parku, lai tur izvērstos uzņēmējdarbība. Līdz šim ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību ir meklēti potenciālie investori, visi gan atteikušies. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, tas ir darbaspēka trūkums, otrkārt, viena tilta un pilsētas centra pārslogotība ar smago autotransportu, treškārt, Privatizācijas pabeigšanas likums, kas pašvaldībai ļauj zemi saimnieciskai darbībai iznomāt tikai uz 12 gadiem. Ministrs neslēpa, ka šie jautājumi risināmi valstiskā mērogā, un solīja, ka arī turpmāk varianti tiks meklēti.
Ačgārnības likumdošanā
Diskusija ar uzņēmējiem izvērtās diezgan asa. Ministrs viņam raidītos pārmetumus par ačgārnībām tautsaimniecībā centās atspēkot ar argumentu, ka vēl jau nav pagājušas pirmās 100 dienas šajā amatā un iebildes par iepriekšējo periodu viņš uzklausīs un ņems vērā, taču atbildību par tām uzņemties nevar. Viesis norādīja, ka tieši tāpēc tiek rīkotas tikšanās ar uzņēmējiem dažādos reģionos, lai uzzinātu, kur ir normatīvo aktu slodze, un mēģinātu apkopot nebūšanas likumdošanā, lai varētu uzlabot uzņēmējiem dzīvi. Viņš minēja piemēru, ko vizītes laikā uzzinājis SIA “Bauskas alus”. Minētajā uzņēmumā, lai no ražotnes līdz noliktavai pārvietotu produktus, kas ir tajā pašā teritorijā, nepieciešama stingrā preču uzskaites pavadzīme. J. Strods piekrita, ka turpmāk vēl “uzpeldēs” daudz dažādu dīvainību. Taču ministrs solīja tās apkopot un novērst. Viņš aicināja ikvienu izteikt savu neapmierinātību vēstulēs Ekonomikas ministrijai vai ministram personīgi.
Biznesa inkubatori
Tikšanās laikā ar uzņēmējiem ekonomikas ministrs ieskicēja atbalsta programmas nākamajam 2007. – 2013. gada plānošanas periodam. Dažās programmās pieteikšanās tiks izsludināta jau tuvākajās dienās. J. Strods norādīja, ka šogad atbalstu varēs gaidīt uz zinātni un inovācijām orientēti uzņēmumi. Šī sadaļa gan nav attiecināma uz Bausku, jo pilsētā nav spēcīgu augstāko izglītības iestāžu bāzu.
Ministrs akcentēja, ka viena no prioritātēm, ko viņš cenšas panākt, ir līdzsvarota uzņēmējdarbības attīstība valstī. Tāpēc viņš iestājies, piemēram, par programmas “Biznesa inkubatori” liegšanu Rīgas reģionam. Biznesa inkubatori ir lielisks līdzeklis, kā pārbaudīt savu biznesu. “Biznesa inkubatoru jēga – tam, kam nav ne santīma, bet ir ideja kaut ko ražot vai attīstīt kādu tehnoloģiju, tiek iedoti līdzekļi to izmēģināt. Labi, ja no astoņiem biznesiem divi aizies. Varbūt cilvēki sapratīs, ka tas nav G-24 kredīts, bet uz perspektīvu vērsta darbība. Sabiedrībai jākļūst aktīvākai. Biznesa inkubatoru dibināšanai nepieciešams pašvaldības atbalsts. Ja jūs ar savu pilsētas vadību nospriedīsit, ka šāds biznesa inkubators ir vajadzīgs, laipni lūdzu pieteikties,” uzņēmējus aicināja J. Strods.
Vairāki inflācijas faktori
Runājot par inflāciju, Jurijs Strods norādīja, ka valstī ir vairāki tās veicinātāji. Pirmkārt, mēs paši dzīvojam inflācijas gaidās. Otrkārt, tiek pieļauta brīva finanšu plūsma. “Mūsu valstī ieplūst daudz naudas – gan legālas, gan nelegālas. Piemērs par legālo naudu – tikko par 80 miljoniem latu savu pamatkapitālu palielināja “Hansabanka” – pretī nav ne preces, ne pakalpojuma. Skaidrs, ka tas palielina inflāciju, jo uz brīvo naudu nav preces pretī. Par nelegālo var tikai minēt, taču tur darbs ir citām struktūrām.” Ministrs nosauca vairākus faktorus, arī nekustamā īpašuma jomu, kur visvieglāk ir realizējama t. s. nelegālās naudas atmazgāšana. Viņš arī uzsvēra, ka mūsu nodokļu sistēma nav tā sakārtota, lai iegūtu naudu no nekustamo īpašumu darījumiem. Agrāk bija PVN shēmas, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, nu tā jau ir pagātne. Tagad ir nekustamo īpašumu shēmas, kā atmazgāt nelegāli iegūtu naudu, norādīja J. Strods.
Kritizē pārmērības
Viņš arī sacīja, ka šogad cenas varētu pieaugt par 6%, bet gada vidējā inflācija joprojām saglabāsies augsta – aptuveni 6,5%. Jāuzsver, ka pērn Latvijā bija viens no augstākajiem patēriņa cenu pieaugumiem Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Baltijas valstu vidū.
Bauskas rajona uzņēmēji ministram izteica vairākus ierosinājumus, piemēram, – likvidēt statistikas pārvaldi un naudu – sešus miljonus latu – atdot bērniem, likvidēt Nodarbinātības valsts aģentūru, jo valstī ir izteikts darbaspēka trūkums, izstāties no ES.
Viesnīcu tīkla “Day
