Pēc «Bauskas Dzīvē» publicētā pētījuma «Pirms pusnakts līdz gultai netiek» (laikrakstā 24. un 26. janvārī) ir saņemti vairāki iedzīvotāju komentāri.
Pēc “Bauskas Dzīvē” publicētā pētījuma “Pirms pusnakts līdz gultai netiek” (laikrakstā 24. un 26. janvārī) ir saņemti vairāki iedzīvotāju komentāri.
Lasītāja ar segvārdu Zelma interneta forumā raksta: “Ja jau ir Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktās normas par skolēnu slodzi, kāpēc Bauskas 1. vidusskolā to pārkāpj? Katru dienu ir pa vienai stundai vairāk, nekā drīkstētu, bet trešdienās pat divas. Tad iznāk, ka ik nedēļu ir astoņas liekas stundas. Arī otrdienu rītos, kad ir paredzētas fakultatīvās nodarbības, dažas skolotājas regulāri notur mācību stundu. Kāda jēga no normām, ja skola tās neievēro?”
Savukārt Monta uzskata: “Mana pieredze un pārliecība ir tāda, ka slodze ir pārāk liela. Tā, piemēram, 6. klasē katru dienu ir septiņas, dažreiz pat astoņas stundas. Nezinu, vai programmas ir optimālas, jo, manuprāt, milzīgais informācijas un mājasdarbu apjoms ne tikai neveicina, bet drīzāk jau kavē bērna intelektuālo un emocionālo attīstību. Meita apmeklē mūzikas skolu, jo vismaz tādējādi tiek paplašināts redzesloks. Redzu, ka interešu skola, atšķirībā no vispārizglītojošās, dod bērnam emocionālu lādiņu.
Un nevajag teikt, ka bērniem sports nepatīk. Ja nodarbības ir interesantas, nevis viena vienīga skriešana apkārt stadionam, tad viss ir “okay”. Meita, piemēram, atteicās no atbrīvojuma pēc nedēļu ilgas slimošanas, jo teica, ka grib sportot. Protams, vienkāršāk bērnus saukt par sliņķiem, bet vecākus par nekompetentiem tā vietā, lai pārskatītu programmas, pavērotu Eiropas valstu pieredzi. Ņemiet nost katru dienu pa vienai divām mācību stundām, lai bērniem atliek laiks vismaz palasīt grāmatas!”
Pārslodzes problēmu konstruktīvi aplūko 25 gadus vecā Kika. Viņa ir pārliecināta, ka skolēnu prasme plānot laiku ir atkarīga no ģimenes un audzināšanas, kā arī no motivācijas. “Ar izpratni par lietām, motivētu attieksmi un laika menedžmentu man vidusskolas gados pietika laika pat privātajai dzīvei un draudzībai. Skolēnu vecākiem es iesaku no sirds izrunāties ar saviem bērniem par viņu karjeras plāniem. Protams, tas nebūs iespējams, ja bērnam ar vecākiem nav kontakta un uzticēšanās. Vissvarīgāk ir kopīgi izvērtēt, vai pašreizējais noslogojums skolā un interešu izglītībā saskan ar bērna tālejošiem plāniem, vai tas ir pamatots,” ierosina Kika.
Visbeidzot uzmanību pelna Ritas atziņa: “Pārslodze skolās, protams, ir. Bet vai to galvenokārt neizraisa fakts, ka 15, 16 gadu veci jaunieši jau dzīvo pieaugušu cilvēku dzīvi. Meitenes vienlaikus ir sievas, skolnieces, mīļākās. Kā lai to visu iztur?”
