Lietuvas starptautiskajā tūrisma izstādē «Vivattur», kas Viļņā notika no 2. līdz 4. martam, Latvijai bija vienots stends. Tūrisma attīstības valsts aģentūras aicinātas, izstādē piedalījās mūsu valsts četru reģionu tūrisma asociācijas.
Lietuvas starptautiskajā tūrisma izstādē “Vivattur”, kas Viļņā notika no 2. līdz 4. martam, Latvijai bija vienots stends. Tūrisma attīstības valsts aģentūras aicinātas, izstādē piedalījās mūsu valsts četru reģionu tūrisma asociācijas.
Interesējas par Rundāli
Uz Viļņu 2. martā devās 13 Bauskas rajona pārstāvju. Viņu vidū bija tūrisma speciālisti, viesu namu īpašnieki, kā arī muzeju darbinieki. Reklāmas materiālus izstādei bija iesnieguši rajonā plaši pazīstamu tūrisma infrastruktūras objektu saimnieki. Zemgales novada stendā divas dienas strādāja Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra speciāliste Ilze Djačuka.
Pirms divām nedēļām viņa piedalījās līdzīgā izstādē Tallinā. Tai gan ir bijis mazāks mērogs. Ilze teic, ka igauņi visbiežāk ir vēlējušies uzzināt, kādas kultūras aktivitātes 2007. gadā ir paredzētas Rundāles pilī. Daudzi izstādes apmeklētāji gribējuši saņemt reklāmas materiālus arī krievu valodā.
Izstādes līdzīgas kopijām
Viļņas izstāžu centrs “Litexpo”, kas atrodas Lazdiņu mikrorajonā netālu no televīzijas torņa, ir mazāks par Ķīpsalas halli, toties ekspozīcija, ar nelieliem izņēmumiem, atgādina “Balttour” kopiju. Pie ieejas skan tā pati turku mūzika, ārvalstu stendos redzami tie paši ārvalstu firmu reklāmas materiāli, vienīgi Lietuvas reģionu pārstāvniecība ir krietni plašāka. Un tomēr jau no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka ekspozīcija ir adresēta Lietuvas un citu Baltijas valstu ceļotājiem, kuri dodas uz ārzemēm. Tikai dažas firmas un pakalpojumu sniedzēji bija orientēti uz iebraucošo tūrismu. Kontrasts šķita uzkrītošs arī Rundāles pagasta viesu nama “Baltā māja” saimniekam Aivaram Ikertam: “Tūrisma izstādē Tallinā bija vērojama pretēja ievirze. Igauņi ļoti nopietni domā, kā piesaistīt ceļotājus no Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Krievijas un Skandināvijas. Ar kruīza kuģiem daudzas tūristu grupas ierodas arī Rīgā un apceļo Latviju. Tallinā man izdevās nodibināt jaunus kontaktus, toties “Vivattur” šādu iespēju nebija. Lietuvas tūrisma stratēģija nav vērsta uz ceļotāju uzņemšanu.”
Atver visu pasauli
Lietuvas tūrisma monopolfirmām “Tez –Tour” un “Novatour” bija iekārtoti grandiozi stendi. Bagātīgā informācija liecina, ka pakalpojumu piedāvājums aizvien paplašinās. Mūsu kaimiņi orientējas uz Austrumiem, ko apliecināja arī grandiozs reklāmas sauklis “Sezonas aktualitāte – Indoķīna”. Pārliecinoši sevi pieteica arī jauna (vismaz mums nezināma) Lietuvas firma, kas specializējas kultūras un izklaides tūrismā, aptverot teju visu pasauli. Klienti var saņemt informāciju par šī gada nozīmīgākajiem koncertiem, šoviem, karnevāliem, sporta spēlēm un izvēlēties sev piemērotākos. Visas pārējās rūpes uzņemas firma. Uzņēmuma pārstāve Aušra sacīja, ka Lietuvā katru gadu palielinās pieprasījums pēc šādiem ceļojumiem. Tos pamazām sākuši izmantot arī Latvijas iedzīvotāji. Kultūras un izklaides tūrisma joma, pēc speciālistes domām, vēl ir neaizpildīta.
Brīvdabas šovs Grutā
Pagājušajā gadā visapmeklētākais objekts Lietuvā bija Grutas parks ar padomju laika skulptūru brīvdabas ekspozīciju. Tas atrodas Drusķininku kūrorta tuvumā. Lai gan tagad Grutas parks ir iekļuvis skandālā par eksponātu autortiesībām, šis fakts tikai vairo interesi. Patiesībā tas nav parasts muzejs zem klajas debess, bet īsta šovindustrija. Sarunājoties ar parka pārstāvjiem izstādē, noskaidrojām, ka apmeklētāju grupas tiek iesaistītas visdažādākajās padomju laika rekonstrukciju spēlēs, neaizmirstot, ka humors ir obligāta “piedeva”. Regulāri tiek izdots speciāls laikraksts trīs valodās un nemitīgi paplašināts suvenīru klāsts. Padomju laika atribūtikas izmantošana nav nekas jauns, taču lietuviešu fantāzijai piemīt savdabīgs šarms. Parka izveidē tā īpašnieks Viļums Malinauskis ir investējis četrus miljonus litu, ko pirms tam viņa ģimene ir nopelnījusi sēņu biznesā.
Parks turpina attīstīties. Īpašnieki jau ir sākuši sarunas ar latviešiem un lietuviešiem par padomju laika pieminekļu iekļaušanu kopīgā ekspozīcijā. Investēt līdzekļus padomju perioda studiju centra izveidei ir piekrituši zviedri un norvēģi.
Prieks un vilšanās
Lietuvā 2. marts bija brīvdiena par godu Svētā Kazimira dienai. Viļņas vecpilsētas galvenajā ielā un Ģedimina laukumā darbojās vērienīgs Kazimira tirgus, ko savulaik bija iecienījuši baušķenieki. “Katru gadu vēl padomju laikā mēs braucām pirkt no sausiem augiem darinātas dekoratīvas slotiņas. Lietuvieši tās sauc par verbelēm un Pūpolu svētdienā ar slotiņām dodas uz baznīcu,” teic Solveiga Ikerte, individuālā uzņēmuma “Novads” īpašniece. Viļņas vecpilsēta trīs gadu laikā, kopš biju tur iepriekšējo reizi, ir mainījusies līdz nepazīšanai. Ir pilnībā rekonstruēta galvenā iela, atjaunotas visu ēku fasādes, namiem Ģedimina laukuma tuvumā uzlikti jauni dakstiņu jumti, vairākas 50. gadu fasādes ieguvušas laikmetīgās arhitektūras akcentus. Uz ielām valda ideāla tīrība – it kā ziemas un sniega vispār nebūtu. Tomēr uz Viļņu nebūtu ieteicams doties ar personisko auto, jo lietuviešu braukšanas stils ir šokējošs. Šķiet, ka satiksmes noteikumi Lietuvā ir anulēti, jo katrs dara, ko grib. “Gandrīz kā Turcijā,” spriež mūsu autobusa šoferis, jo arī viņam šīs pārmaiņas ir negaidītas.
