Februārī Rumānijā pirmo reizi risinājās pasaules kausa izcīņa skibordā. Tas ir nobrauciens ar īpašām, 60 līdz 120 cm garām slēpēm.
Februārī Rumānijā pirmo reizi risinājās pasaules kausa izcīņa skibordā. Tas ir nobrauciens ar īpašām, 60 līdz 120 cm garām slēpēm.
Pasaulē dažviet plaši attīstītais ziemas sporta veids Latvijā aktīvi iesācies tikai šajā sezonā. Patīkami, ka entuziastu kodolu veido jaunieši, kuri dzimuši un auguši Bauskā. Tādējādi ne bez lepnuma varam teikt – mūsu pilsētas jaunā paaudze ieviesusi Latvijā jaunu sporta disciplīnu. Piedaloties pirmajā šīs kalnu slēpošanas pasaules čempionātā, sasniegti arī pietiekami labi rezultāti. Par tiem, kā arī par noskaņu pirmajos pasaules mačos stāsta viena no komandas dalībniecēm ELĪNA OSE:
– Sacensības Rumānijā bija labi organizētas. Lai arī kaut kas tāds notika pirmo reizi, mačiem bija pievērsta liela žurnālistu, televīzijas uzmanība. Piedalījās desmit valstu sportisti, kuru vidū, protams, jāmin šīs jomas profesionāļi – japāņi. Uz kopējā fona Latvijas komanda neizskatījās slikti. Sieviešu konkurencē divās disciplīnās Inesei otrās vietas, man divas trešās vietas. Puišiem konkurence bija spēcīgāka, un apbalvoto vidū mūsējie neiekļuva.
Ko tiesneši vērtē skibordā?
– Vērtējumu veido divi pamatkomponenti: ātrums, kādā pārvar distanci, un triku izpildīšanas kvalitāte – sarežģītība, lēcienu amplitūda, kā arī kopējais trika izpildes stils.
Zinot, ka mūsu skibordistu treniņposms nebija nemaz tik garš, kā izskaidrot īpašos meiteņu panākumus?
– Varu pastāstīt par sevi. Ilgāku laiku nodarbojos ar kalnu slēpošanu, ir gūti panākumi šajā disciplīnā. Kad uzvilku īsās skiborda slēpītes un aptvēru principu, kā uz tām noturēt līdzsvaru, kā iemācīties saglabāt distanci, tad pārējais jau vairs nebija grūti. Nobrauciena laikā izpildīt dažādus trikus, lēcienus pār tramplīniem, tas nav pats sarežģītākais. Galvenais, jāgrib slēpot, vajag arī nedaudz drosmes un veiksmes. Komandā šīs īpašības piemita visiem, tāpēc arī par pirmo pasaules kausa izcīņu atmiņas ir tikai tās labākās.
Kādas tomēr bija galvenās mācības, ko mūsu komanda ieguva, piedaloties šajā pasaules kausa izcīņā?
– Tēlaini izsakoties, guvām apliecinājumu atziņai, ka nevajag baidīties darīt ko jaunu. Tad paveras plašas iespējas sportot, iegūt draugus. Ja pavisam konkrēti – sapratām, ka nākamajā gadā vairs tik viegli neklāsies. Iespējams, būs atlases mači, uz pasaules kausa izcīņu tiks tikai labākie no katras valsts. Tas nozīmē, ka gatavoties un trenēties būs jāsāk ļoti laicīgi.
Cik laikus to var darīt, ja šogad ziema jau beigusies?
– Šim sporta veidam sezona nekad nebeidzas. Sportiskais gars sevī jāuztur visu gadu. Vasarā var braukāt ar skrituļslidām, slidot ledus hallēs. Šīs iemaņas noteikti noderēs. Jāskatās profesionāļu videoieraksti, jo arī tā var daudz ko iemācīties.
Paskaidro, kur slēpjas šī sporta veida interesantums un cik tas ir drošs?
– Drošība ir pašsaprotama lieta – ķivere, arī muguras sargs. Bet atšķirība, interesantais ir tieši mazās, apmēram metru garās slēpes. Ar tām ir lielākas manevra iespējas un brīvība, izpildot dažādus lēcienus. Čempionātā uz īsajām slēpēm pavadīju deviņas dienas. Kad atbraucu uz Latviju un uzvilku kājās slaloma slēpes, sākumā pat nesapratu, kāpēc man tik gari koki pie kājām, kāpēc nūjas rokā. Skibords – tā ir lielāka brīvība kalnā.
Kā izskaidrot, ka šī sporta veida kodolu veido baušķenieki?
– Vainīgs pie visa noteikti ir Mārtiņš Mičulis. Viņš bija to vidū, kuri pirmie apguva šo sporta veidu, ieinteresēja ar to draugus. Arī tagad tieši viņš visaktīvāk cenšas izplatīt skiborda ideju Latvijā, rūpējas par tehnisko pusi, palīdz sagādāt speciālās slēpes.
Vairāk informācijas par skibordu interneta vietnē .
