GUNITAI POLEI Codē šis mēnesis ir nozīmīgu jubileju piepildīts. Otrdien, 13. martā, viņai palika 30, bet jaunākajai meitiņai Sendijai otrā dzimšanas diena. Viņas «trešais bērns» – uzņēmums «Poļa nams» – tūlīt būs piecus gadus vecs.
GUNITAI POLEI Codē šis mēnesis ir nozīmīgu jubileju piepildīts. Otrdien, 13. martā, viņai palika 30, bet jaunākajai meitiņai Sendijai otrā dzimšanas diena. Viņas “trešais bērns” – uzņēmums “Poļa nams” – tūlīt būs piecus gadus vecs.
Otro gadu Gunita dzīvo pēc citas filosofijas, kas saistīta ar krasajām pārmaiņām ģimenes dzīvē. “Esmu sākusi sevi vairāk mīlēt. Parasti cilvēks daudz ko mācās no vecākiem, viņu attiecībām. Tāpēc man šķita, ka ģimene ir kaut kas svēts, bet nu priekšstati ir gruvuši. Vārdi, kurus laulībās pie altāra sacīju mācītājam Jurim Rubenim, patiesi nāca no sirds. Jānis man lika justies kā sievietei, viņš aizrāva ar intelektu, taču laikam ar ļoti gudriem cilvēkiem nav viegli sadzīvot,” atzīst Gunita. Darbojoties ģimenes biznesā, viņa sajutusi arī to, cik ļoti nauda spēj mainīt otru cilvēku, kā attiecības ietekmē stress.
Gunita uzskata, ka bērniem ir labāk, ja nav jāaug saspringtā vidē. Nesen kādā TV raidījumā viņa dzirdējusi trāpīgu teicienu: “Viss, kas notiek, beidzas labi, ja kaut kas nav labi, tad vēl nav beidzies.”
Uzņēmējdarbību Gunita nevēlējās pamest, jo tik daudz darba un pūļu tajā ieguldīts. Pašlaik viņa ir valdes locekle, puse akciju ir pārdotas cilvēkam, ar kuru var sekmīgi sastrādāties.
Mājās Gunita laiku velta meitiņām Elīnai un Sendijai. Sešu gadu vecumā Elīna sākusi mācīties pirmajā klasē. Mazo māsiņu uz maiņām auklē Gunitas mamma un tētis. “Sendijā redzu sevi, viņā ir mana spītība, neatlaidība. Mans mūris ir mana ģimene, fizisks un garīgs balsts. Garīgi mani izveidoja omīte. Viņa gāja baznīcā, ierādīja man, cik daudz atbilžu var atrast garīga satura literatūrā. Zinu, ka Dievs neuzliek tādus pārbaudījumus, ar kuriem netikšu galā.”
Cilvēciskās attiecības Gunitas dzīvē ir svarīgākas par visu. “Ilgus gadus abas ar mammu dziedam Codes pagasta jauktajā korī, šajā kolektīvā sajūtu siržu siltumu. Kopā ar vīru esam dziedājuši labos Rīgas koros, tomēr tas man nedeva tādu prieku. Pirms vairākiem gadiem mammas paziņa Gunta man lūdza pieskatīt viņas puisīti Mārtiņu. Satuvinājāmies, viņā atplauka dzīvesprieks. Tagad Gunta uzmundrina mani.”
Savukārt Gunta Ercmane vērojusi, ka Gunita spēj daudz darīt citu labā, mazāk domājot par sevi.
