Bauskas tekstilrūpniecības tradīcijas šī gada sākumā papildinājis jaunums – ražotnē pirmo reizi gatavota dzija no alpaka vilnas.
Bauskas tekstilrūpniecības tradīcijas šī gada sākumā papildinājis jaunums – ražotnē pirmo reizi gatavota dzija no alpaka vilnas.
Alpaks ir lamai līdzīgs dzīvnieks, un tā mītnes vieta meklējama tālajā Dienvidamerikā. SIA “Klippan Saule” Bauskas iecirkņa vadītāja Vizma Milēviča atzīst, ka šis bijis eksperiments, jo alpakam vilna ir garāka nekā aitām. Alpaka vilnu uzņēmums saņem no Jaunzēlandes.
Praksē nostiprinājusies tehnoloģija, ko nodrošina Zviedrijā iepirktās mašīnas. Tās paredzētas arī garākas vilnas pārstrādei, ne tikai tādai, ko izmanto ikdienā. Kaut arī šis process ir bijis sarežģītāks, uzdevums izpildīts.
Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma “Klippan Saule” rīkotājdirektors Romualds Baikštis skaidro, ka, ņemot vērā klientu vēlmes, alpaka vilnas pārstrāde jāuzskata par pirmo izmēģinājumu. Kad gatavo produkciju novērtēs pasūtītājs, tad kļūs zināms, vai eksperiments pārtaps konkrētā uzdevumā. Produkta daudzums ir niecīgs salīdzinājumā ar kopējo pērn saražotās dzijas apjomu – vairāk nekā 350 tonnām.
Uzņēmuma strādājošie jūt, ka šis gads sācies intensīvāk par iepriekšējiem. Parasti janvārī, februārī un martā darba slodze bijusi mazāka. To apstiprina produkcijas kontroliere Olga Kovaļonoka: “Pat sestdienās strādājam. Citus gadus šie bija tādi klusāki mēneši. Bet par darbu tagad ir jāpriecājas.” Izrādās, ka baušķeniekiem vieniem, kā tas bijis līdz šim, pilnībā pat neizdodas nodrošināt visu pieprasījumu. Tādēļ izmanto arī Lietuvas tekstiluzņēmumu pakalpojumus, piemēram, Jodupes, kas atrodas netālu no Rokišķiem.
Šī gada jaunumu klāstā ir arī citi, kurus jutīs visi Bauskas iecirknī strādājošie. Vairs nav palicis daudz darāmā jaunu dušas telpu iekārtošanā. R. Baikštis teic, ka centies remontbrigādi atrast Bauskā, bet tas nav izdevies. Tādēļ divu dušas telpu labiekārtošanas darbus veic galvaspilsētas meistari. Vēl palicis nedaudz dienu, kad tekstilražotnes darbinieki vērs sadzīves telpu durvis. Kopumā šie pārkārtojumi izmaksā vairāk par 15 tūkstošiem latu. Mehāniķis Uldis Vanags teic: “Dušas tiešām bija bēdīgas, kā no padomju laikiem. Izskatās, ka būs izdarīts kaut kas līdzīgs eiroremontam.”
Un vēl viena patīkama ziņa, kas arī skar strādājošos. Ar 1. martu paaugstināta darba alga. Rīkotājdirektors piemetina, ka tas bijis iespējams, pozitīvi noslēdzot pagājušo gadu. Produkcijas ražošanas apjoms pieaudzis, tās eksporta īpatsvars visvairāk palielinājies uz divām valstīm – Norvēģiju un Krieviju.
V. Milēviča uz šo faktu skatās cerīgi. Algas pielikums, iespējams, ļaus piesaistīt tik nepieciešamās darba rokas, īpaši vīriešus. Kaut arī viņiem piedāvātais darbs nav pārlieku smags, stiprais dzimums baidās no atbildības, kāda vajadzīga kāršanas mašīnu operatoram un krāsotājam. Tekstilrūpniecībā atalgojums nav tik liels kā, piemēram, celtniecībā.
Dzijas šķeterētāja un dublētāja Irita Dārzniece uzskata: “Darba algai jābūt lielākai, jo cenas visam paaugstinās. Mūsu ražotnē pozitīvs ir fakts, ka tiek nomaksāti nodokļi un ir sociālās garantijas.
