Pavasara saulīte vēl īsti nav sākusi zemi sildīt, bet neprātīgie pērnās zāles dedzinātāji jau sarosījušies. Marta vidū valstī konstatēti pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi.
Pavasara saulīte vēl īsti nav sākusi zemi sildīt, bet neprātīgie pērnās zāles dedzinātāji jau sarosījušies. Marta vidū valstī konstatēti pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi. 13. martā Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki devās uz pērnās zāles dedzinātāju izraisītajiem ugunsgrēkiem Rīgā, Saldus un Dobeles rajonā.
Sešas reizes vairāk
“Mūsu rajonā vēl ir klusums, taču tas tikai laika jautājums,” optimisms neskan VUGD Bauskas brigādes speciālista Aigara Sietiņa teiktajā. Pesimismu A. Sietiņš pamato ar skaitļiem. Pērn Bauskas rajonā reģistrēts 130 pērnās zāles dedzināšanas izraisītu ugunsgrēku. 2005. gadā to bijis tikai 22. Tātad nelaimju skaits palielinājies sešas reizes. Speciālists šādu kāpumu skaidro ar meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pērn pavasaris bija ļoti sauss, silts, tādējādi daba bija radījusi neprātīgo rīcību veicinošus apstākļus. Rajonā joprojām ir daudz neapstrādātas zemes. Pamesti, aizauguši lauki ir kā radīti uguns izplatībai.
VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere stāsta, ka pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, lauksaimniecības nekonsekventās politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. Liesmas nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta.
Kopīgi reidi ar policiju
Daudzi zemes īpašnieki izmanto tieši kūlas dedzināšanu, lai “sakoptu” savus neapsaimniekotos laukus. Nereti šī nodarbe ir visīstākā ļaunprātība, jo tas tiek darīts, lai papriecātos par liesmojošo lauku, paskatītos, kā uguni dzēsīs. Gadās, ka ugunsgrēkus izraisa autobraucēji un vilcienu pasažieri, pa logu izmetot nenodzēstu izsmēķi. Iekritis ceļa vai dzelzceļa malas sausajā zālē, tas var izraisīt ugunsgrēku. Tāds gadījums pērn bija arī Bauskas rajonā, kad vairākus mēnešus Vecumnieku pusē plosījās meža ugunsgrēks.
VUGD jau pagājušajā gadā rīkoja kopīgus reidus ar Valsts policijas un Pašvaldības policijas darbiniekiem. Tika sastādīti 364 lēmumi par administratīvo sodu piemērošanu, uzlikta soda nauda – 3654 lati. Kopīgi ugunsdzēsēju un policistu reidi būs arī šogad. Arī “Bauskas Dzīve” piedalīsies tajos, lai publikācijās stāstītu par redzēto, sauktu vārdos neprātīgos dabas postītājus.
15 diennakšu arestā
Par to, ka pret kūlas dedzināšanu paredzēts vērsties ar visu likuma bardzību, liecina pērn ieviestie papildinājumi likumdošanā. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var piespriest naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai piemērot administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Tātad pavisam reāla varētu būt situācija, kad policijas izolatorā kādam neprātīgam pērnās zāles dedzinātājam var nākties pavadīt pusmēnesi.
Tāpat kā pagājušajā gadā, VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu. Tur nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības maksājums.
***
Kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā pēdējos piecos gados
Gads Kūlas ugunsgrēku skaits Bojā gājušie Nodegušas ēkas
2006. 7083 6 472
2005. 1594 0 23
2004. 2446 6 120
2003. 3594 5 341
2002. 4328 8 514
