Sporta namā «Mēmele» 16. martā valdīja īsts sacīkšu gars, jo savulaik populārās Lielās balvas izcīņa, ko translēja Latvijas Televīzija, pirmo reizi bija organizēta pēc pašu iniciatīvas.
Sporta namā “Mēmele” 16. martā valdīja īsts sacīkšu gars, jo savulaik populārās Lielās balvas izcīņa, ko translēja Latvijas Televīzija, pirmo reizi bija organizēta pēc pašu iniciatīvas.
Tā kā šādas sacensības valsts mērogā vairs nerīko, Bauskas 1. vidusskolas sporta pedagogs un Lielās balvas varens entuziasts Ivars Prīsis izdomāja aicināt kopā kādreizējo cīniņu dalībniekus, kuri bija šo pārbaudījumu līderi Latvijā. Tā Bauskā ieradās Cēsu pilsētas, Valkas un Jelgavas 1. ģimnāzijas komandas un sporta pedagogi. I. Prīsis piemetina, ka bija uzaicinātas vēl divas skolas, bet tām ceļu uz sacensībām aizšķērsoja gripa.
“Pitons” ir nepakļāvīgs
Bauskā organizētās Lielās balvas turnīrs azartā un kaislībās neatpalika no plašāka mēroga cīkstēšanās. Programma bija gana sarežģīta – rāpšanās mākslīgajā klinšu sienā, pildbumbu pārnešana, sprints, pārvietošanās ar “tarakānu”, slēpošana ar milzu slēpēm, virves vilkšana. Tas viss prasīja daudz spēka, ko vajadzēja pietaupīt arī noslēguma lielajai stafetei. “Pitons” tiešām bija nežēlīgs, jo, lai izspruktu no tā skavām, vajadzēja gan izdomu, gan veiklību. Vingrinājuma laikā jaunieši, tērpušies jakās, kurās iestrādāta lipekļu josla, līda cauri čūskai, kurai arī bija tādi paši lipekļi. Ja nebija izstrādāta īpaša taktika, čūskas skāviens bija stingrs un tik viegli nevarēja tikt vaļā.
Meitai Līnai un visai baušķenieku komandai līdzi juta vecsauliete Olita Spangere. Viņa pauda prieku, ka Vecsaules pamatskolas absolventi jaunajā mācību iestādē ir pamanīti un novērtēti.
Līdz spēku izsīkumam
Pēc finiša “Bauskas Dzīve” uzrunāja pilsētas 1. vidusskolas komandas dalībniekus. Kristīne Karašniece sacīja, ka jutusi satraukumu pēc izlozes, jo cēsnieki esot uzskatīti par sīvākajiem konkurentiem. Gita Piebalga neslēpa, ka sacensības bijušas smagas. Patīkami, ka esot sadraudzējusies ar citu skolu audzēkņiem. Jānis Dobris komandā iekļauts pēdējā brīdī, jo saslimuši divi puiši, kuri bijuši pamatsastāvā. Jānis ir sportisks, jo trenējas basketbolā, taču pēc virves vilkšanas šķitis, ka spēki izsīkuši. Artūrs Skrējāns ir pamatsastāva spēlētājs un savulaik trenējies kopā ar skolas biedriem, kuri guva uzvaras Lielajā balvā, tādēļ viņam šis pārbaudījums nelikās tik smags kā Jānim.
Cer uz turpinājumu
Viesu komandu galvenie līdzjutēji bija pedagogi. Cēsu pilsētas ģimnāzijas sporta skolotāja Helēna Sermole stāstīja: “Mēs nebraucām uz Bausku, lai vinnētu. Komandā iesaistījām desmito klašu audzēkņus, lai viņi iejūtas Lielās balvas gaisotnē. Ir patīkami sastapties ar kolēģiem. Zinu, ka Ivars Prīsis ir Lielās balvas īstens fans. Sporta stundas Cēsīs notiek jaunuzceltajā sporta hallē, kur prieks strādāt gan pedagogiem, gan jauniešiem. Mums ir lieliski bērni. Kaut arī mans darba stāžs drīz būs 50 gadu, skola nav apnikusi.”
Valkas ģimnāzijas sporta pedagogs Andris Dainis ir pārliecināts: “Lielajai balvai jāturpinās. Tās bija kolosāli populāras sacensības. Būtu jauki, ja visas četras skolas, kas šodien sacenšas, pēc kārtas savās mājās organizētu mačus.”
Jelgavas 1. ģimnāzijas sporta skolotājs un Latvijas Skolu sporta federācijas vadītājs Andris Lukss uzskata: “Ir jāveicina šāda netradicionāla veida sacensības, jo tās papildus piesaista sportam jauniešus. Jelgavā, piemēram, otro gadu organizēsim sacenšanos netradicionālās stafetēs. Dalībnieku vidū būs arī Iecavas un Vecumnieku skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija arī ir sākusi domāt par šāda veida sacīkšu sistēmu.”
Bauskas 1. vidusskolas sporta skolotājs Ivars Prīsis neslēpj, ka mazā Lielā balva prasījusi daudz pūļu. Tādēļ viņš pateicīgs kolēģiem, kuri palīdzēja, mācību iestādes vadībai un arī labvēļiem, kuri atbalstīja, – SIA “Fotomiks”, “Iecavnieks”, Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centram. Programmā iekļautajiem veidiem izmantoja SIA “Latvijas gumijlēcēju klubs” inventāru.
Pēc sportiskās programmas jauniešiem bija iespēja iepazīties ar Bauskas pils muzeju, kopīgi ieturēt maltīti un saņemt balvas. Skolotāji un viņu audzēkņi cits citam sacīja: “Uz redzēšanos!”
