Mēneša beigās sāksies skolēnu brīvdienas. Brīvība no rīta līdz vakaram.
Mēneša beigās sāksies skolēnu brīvdienas. Brīvība no rīta līdz vakaram. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pievērš vecāku vērību faktam, ka bērni nereti brīvību pārprot un pazūd no mājām.
Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2006. gadā Latvijā pazuda 102 nepilngadīgie. Līdz šī gada 9. februārim policija meklēja 11 pērn pazudušos, informē Kaspars Ģērmanis, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Sabiedrisko attiecību speciālists.
Nepilngadīgo patvaļīgā prombūtne satrauca vecākus un draugus, tas varēja radīt briesmas viņiem pašiem. Klaiņojot bērni var kļūt par dažādu negadījumu, arī vardarbības upuriem.
Inspekcijas pieredze liecina, ka klaiņošanas cēloņi meklējami ģimenē, skolā vai citviet, kur bērni bieži mēdz uzturēties, taču jūtas atstumti un nesaprasti. Tāpēc inspekcija aicina vecākus un arī pārējos pieaugušos būt uzmanīgākiem un iecietīgākiem attiecībās ar savām atvasēm.
Inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere norāda, ka daudzus klaiņošanas gadījumus var novērst. Ja bērni izlemj atstāt mājas, tas nozīmē, ka dzīvesvietā viņi nejūtas droši un labi. Tādēļ vecākiem jāinteresējas par savu bērnu gaitām, nevis tikai jautājot “kā iet?”, bet arī uzklausot atvases un pieņemot viņu viedokli. Zīmīgi, ka mājas vismaz uz pāris dienām pamet ne tikai alkoholiķu vai narkomānu bērni, bet arī tādu ģimeņu atvases, kur vecāki ir pārāk aizņemti ar darbu.
Pirmajam klaiņošanas gadījumam var sekot citi, tādēļ pēc tam, kad bērns ir atrasts vai pats atnācis mājās, jālūdz psihologa vai sociālā pedagoga palīdzība. Pieaugušajiem jābūt pēc iespējas iecietīgākiem pret bērniem un atvērtākiem sadarbībai ar speciālistiem. Jāatceras, ka klaiņošana rada briesmas arī pašiem bērniem, jo nav neviena, kas kritiskā brīdī viņus aizstāvētu.
I. Millere uzsver, ka ne tikai vecākiem, bet arī citiem pieaugušajiem jāiesaistās, ja redz naktī klaiņojam nepilngadīgo vai ja kāds cits pret bērnu izturas vardarbīgi.
Inspekcijas darba pieredze liecina, ka daudzas problēmas, tostarp bērna atsvešināšanās un klaiņošana, ir sekas ieilgušām, nerisinātām un neizrunātām problēmām. Tādēļ pirmais un galvenais ieteikums ir patiesi runāt un interesēties par savu bērnu gaitām.
***
fakti
– Klaiņošanas riska faktori ir: sliktākas sekmes, mācību stundu kavēšana, neapmierinoša uzvedība, nomāktība un noslēgšanās sevī.
– Ja bērns nav atgriezies mājās, vispirms jāapzina viņa draugi un vietas, kur atvase mēdz pavadīt savu brīvo laiku. Ja vecākiem nav zināms, kur meklēt, nekavējoties jāvēršas policijā.
