Ir ticējums, ka dzimšanas dienu nevar svinēt iepriekš.
“Ir ticējums, ka dzimšanas dienu nevar svinēt iepriekš. Tāpēc ar viesiem sestdienas vakarā sāksim svinēt faktu, ka 26 gadus dzīvoju Mežotnē, un pēc pusnakts atzīmēsim manu apaļo jubileju,” tā Mežotnes pamatskolas matemātikas skolotāja VALENTĪNA SARAPA.
Gaviļnieces vīrs Juhans apmaksās jubilejas svinības. Starp viesiem būs abas meitas Jūlija un Jana. Vecākā meita Jūlija pašlaik studē, kļūs par juristi, jaunākā – Jana – mācās Bauskas 1. vidusskolas 11. klasē. Daudz radiņu nebūs, jo abas māsas un brālis dzīvo dzimtajā vietā Kazahstānā. “Manus vecākus izsūtīja. Mammu izveda no Latvijas, tēti no Baltkrievijas. Abi svešumā iepazinās. Droši vien tāpēc esmu dzimusi liktenīgajā 25. martā.
Mana ģimene ir ļoti inteliģenta, tētis strādāja ministrijā un mamma bija bērnu ārste. Viņa ir ļoti labsirdīga. Ar radiņiem internetā sarakstos, sazvanāmies. Mamma pamanās dzimšanas dienā pirmā agri no rīta piezvanīt un apsveikt,” stāsta Valentīna.
Jubilāre uzskata, ka dzīve nav rožu dārzs, tajā bijis daudz pārbaudījumu: “Spēju grūtības pārvarēt. Pavisam jauna – 23 gadus veca – atceļoju uz Latviju un sāku strādāt Mežotnes skolā. Latviešu valodu nemaz nepratu, bet kolēģi mudināja pēc iespējas vairāk runāt latviski, un tā iemācījos.”
Skolotājai ir liels prieks par bijušajiem audzēkņiem, kuri viņu atceras: “No pirmās audzināmās klases ir viena meitene, kura visus šos gadus ir lieliska draudzene. Kad pabeidza augstskolu, atbrauca pie manis, uzdāvināja ziedus un pateica paldies, ka esmu ielikusi labus zinību pamatus.”
Valentīna regulāri izmanto internetu, lai uzzinātu par dažādiem izgudrojumiem. “Dzīvoju pēc moto – ja vari, tad ej gadsimtam pa priekšu, ja nevari, tad ej ar to kopā, bet nekad neej gadsimtam aiz muguras,” tā jubilāre.
