Zemnieki SIA «Iecavnieks» Lauku dienās pulcējās 13. jūlijā. Viņi uzzināja jaunumus par šīgada rapšu ražas pieņemšanas kārtību un šīs kultūras aizsardzības līdzekļiem.
Zemnieki SIA “Iecavnieks” Lauku dienās pulcējās 13. jūlijā. Viņi uzzināja jaunumus par šīgada rapšu ražas pieņemšanas kārtību un šīs kultūras aizsardzības līdzekļiem.
Uzņēmuma klientu konsultante Anita Vismane atklāj: “Ļaudis juta, ka cukurfabrikas slēgs. Pāris lielāku zemnieku rapšus sāka audzēt jau pirms diviem gadiem. Taču pēdējā gadā SIA “Iecavnieks” klientu skaits palielinājies apmēram par pusi. Zemes kopējus interesē arī Eiropas Savienības (ES) solītā piemaksa par energokultūrām – 45 eiro par hektāru.”
SIA “Iecavnieks” klientu dienas notiek regulāri. Pavasara saietos, piemēram, runā par augu slimībām un tehnoloģijām. Rapšu audzētāji uzņēmumā ar atvieglotiem noteikumiem iegādājas šīs kultūras sēklas. Sabiedrība ļauj veikt priekšapmaksu, bet atlikušo summu samaksāt pa daļām.
Daudzi mazie zemnieki rapšus šosezon audzē pirmo gadu. “Ziemas rapšus sēja tie, kuriem jau ir pieredze šīs kultūras audzēšanā. Diemžēl ‘Busarta’ un ‘Astrona’ šķirnes siltajā janvārī jau bija veģetācijas posmā un atdeva visus spēkus. Turpretim vasaras rapši ir cerīgi. Agrās šķirnes ne visai padevušās, labāk izskatās vēlīnās,” analizē klientu konsultante. Uzņēmums aicina zemes kopējus ziemas rapšus sēt lielākās platībās, jo no tiem var iegūt vairāk eļļas. SIA “Iecavnieks” eļļas fabrika strādā ar lielu jaudu, dienā tā spēj pārstādāt līdz pat 60 tonnām rapšu sēklas.
Pašlaik audzētāji un pārstrādātājs nogaida atbilstīgus laika apstākļus, lai sāktu pļauju. Uzņēmums sagatavojies ar klientiem norēķināties arī eiro. Tas ir izdevīgi tiem zemniekiem, kuriem kredīti atmaksājami šajā valūtā. “Iecavnieks” pieņemšot rapšu ražu arī no audzētājiem, ar kuriem nav noslēgts līgums. Ar mūsu rajona cilvēkiem sadarbosimies, uzsver klientu koordinatore.
SIA “Adonīds” līdzīpašnieks Aldis Karļuks stāsta: “Mūsu saimniecība specializējas graudaugu un rapšu audzēšanā. Šogad eļļas augs ap 200 hektāru lielā platībā padevies labi. Taču klimata ietekmē noticis negaidītais – parādījušies insekti, dažādas slimības. Iespējams, ka vairāk bija jāiegulda augu aizsardzībā.” Rapši ir prasīga kultūra. Ja grib labu ražu, tad jāiegulda. Audzēšanas izdevumi ir apmēram par trešdaļu lielāki nekā graudaugiem, teic A. Karļuks.
Lai arī grūtību bijis daudz, iespējams, raža būs laba. Kaut tikai laiks noturētos, piebilst audzētājs. Ja no hektāra nokuls divas ar pusi tonnas rapšu sēklas, tad strādāts ar peļņu. Ja novāc mazāk par divām tonnām rapšu, izdevīgāk audzēt kviešus, spriež A. Karļuks.
