18. – 19. jūlijs. Teicamas copes dienas. Vēl pirms dažiem gadiem makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, tostarp arī miežu un citu graudaugu virumu.
18. – 19. jūlijs. Teicamas copes dienas. Vēl pirms dažiem gadiem makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, tostarp arī miežu un citu graudaugu virumu. Toreiz pārdošanā nebija gatavo iebarojamo ēsmu, ar kurām iespējams gūt lieliskus panākumus.
Bet kas tad ir miežu putra ar un bez smaržvielām? Tā ir barība, un nekas vairāk. Kas ir iebarojamā ēsma un kādas ir tās funkcijas? 1. Piesaistīt zivis, arī brekšus, makšķerēšanas vietai. 2. Noturēt zivis vietā, kur ir barotava un āķis. 3. Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot zivis, bet gan tikai rosināt tām apetīti nobaudīt delikatesi, kas uzsprausta uz āķa. 4. “Iemidzināt” zivju uzmanību un aizdomas par gaidāmajām briesmām.
Ne vienmēr pašgatavotā graudaugu putra atbilst šīm prasībām. Protams, ja tās sastāvā nav komponentu, kas būtu līdzvērtīgi veikalos nopērkamajām makšķerēšanas speciālistu izstrādātajām iebarojamām ēsmām.
20. – 23. jūlijs. Sliktas copes dienas. Līdakas jūlijā vislabāk ķert nevis uz vizuļiem, bet ar ēsmas zivtiņu. Vizuļiem līdakas gandrīz nepievērš uzmanību, tādēļ dabiskā ēsma vienmēr ir labāka par mākslīgo, it īpaši, kad zivis ir paēdušas un izvēlīgas pārtikā.
24. jūlijs. Laba copes diena. Vai džigāķu formai ir kāda nozīme? Pastāv aptuveni desmit veidu dažādu džigāķu formu. Daži no tiem ir paredzēti, lai tvisteru varētu vadīt tuvu ūdenstilpes gultnei. Ir atsevišķu veidu džigāķi, kuri paredzēti, lai uzlabotu tvistera spēli, jo tiem ir plata svina bumbiņa, kura dod papildu vibrācijas. Tomēr formai nav tik liela nozīme kā pareizai svara un āķa izvēlei. Nav ieteicams lietot pārlieku lielus vai nesamērīgi mazus džigāķus.
