Avārija LNB datu centra infrastruktūrā ietekmējusi IT sistēmas kultūras nozarē; BIS «Alise» darbība Bauskas novada bibliotēkās atjaunota

Jūlija sākumā notikusī avārija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) datu centra infrastruktūrā atstājusi būtisku ietekmi uz interneta tehnoloģiju (IT) sistēmām kultūras resorā, tostarp bibliotēku informācijas sistēmām, vēsta «Latvijas Avīze».

Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) projekta vadītāja asistente Ilma Elsberga skaidro, ka 1. jūlijā LNB datu centra infrastruktūrā notika nopietna avārija, no kā būtiski bojāti kultūras resora IT sistēmās uzkrātie dati un pašu sistēmu darbība, tostarp integrēto bibliotēku informācijas sistēma «Aleph», ar kuru strādā valsts nozīmes un augstskolu bibliotēkas, un bibliotēku informācijas sistēma «Alise», ar kuru strādā Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas.

Veicot sistēmu atjaunošanu un padziļinātu datu pārbaudi, sistēmu darbināšanas laikā tika konstatēti bojājumi, kas neļauj tās pilnvērtīgi izmantot, skaidroja centrā.

Aģentūra LETA ziņo, ka 8. jūlijā tika atjaunota «Aleph» darbība, kurā kopkatalogu veido valsts nozīmes un zinātniskās bibliotēkas.

Savukārt bibliotēku informācijas sistēmas (BIS) «Alise» pilnvērtīgu darbību visos Latvijas reģionos izdevies atjaunot vien šo pirmdien, 22. jūlijā. Kopumā trīs nedēļas bijusi nobrukusi elektroniskā sistēma, kas reģistrē grāmatas. Tas nozīmē, ka fiziski gan varēja pieņemt un izsniegt grāmatas, bet tas jāfiksē uz papīra vai kaut kā citādi.

Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska apstiprina, ka novada bibliotekāri pavadījuši sarežģītu jūliju. Bauskas novada bibliotēku sistēmas «Alise» darbība tika atjaunota tikai pirmdien, 22. jūlijā.

Direktore «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Darījām visu iespējamo, lai nebūtu jāpārtrauc grāmatu un žurnālu izsniegšana, jo nemitīgi «auga» nodoto grāmatu kalni, kurus nevarējām atlikt plauktos, lai izsniegtu no jauna. Sistēmas nedarbošanās parādīja, cik atkarīgi savā pamatdarbībā esam no elektroniskās sistēmas un datu uzturētājiem. Bez IT sistēmas darbības varējām veikt tikai fizisku lietotāju apkalpošanu – grāmatu un žurnālu izsniegšanu un saņemšanu, visus datus fiksējot lokālās, pašu izveidotās datu bāzēs, lai pēc sistēmas atjaunošanas tos migrētu uz BIS «Alise».»

Traucēti bija visi bibliotēkas pamatdarbības procesi, daļēji arī grāmatu pakomāta darbība, jo nebija iespējams attālināti pasūtīt grāmatas.

Pirmdiena pagāja uzkrāto datu fiziskai pārnešanai uz BIS «Alise». Savukārt otrdien visas novada bibliotēkas strādāja ierastā režīmā, nodrošinot lietotāju apkalpošanu sistēmā «Alise», informē M. Kuļikauska.

Kataklizma ietekmējusi arī citas iestādes, piemēram, muzejus, ziņo LETA. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka un metāla kolekcijas krājuma glabātāja Gundega Skagale sacīja, ka trīs nedēļas nopietni traucēta muzeja darbība un uzturēšana, nav pieejama informācija pētniekiem. Nevar ievadīt informāciju datoros par priekšmetiem – ar to katru dienu nodarbojās viens cilvēks un darbs esot pietiekami sarežģīts. Neesot arī skaidrs, vai visa informācija saglabāta un kas vispār noticis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anna Muhka skaidro, ka traucējumi nav saistīti ar kiberuzbrukumu. Nav bijušas arī cita veida ārējās iedarbības, piemēram, plūdi, ugunsgrēks.

Ilustratīvs foto no Bauskas Centrālās bibliotēkas albuma.