Ik dienu desmitiem cilvēku mūsu rajonā kļūst par pensionāriem. Kāds ir viņu darba mūža kopsavilkums latos un santīmos pēc pēdējiem 17 gadiem, kas strādāti Latvijas neatkarības laikā?
Ik dienu desmitiem cilvēku mūsu rajonā kļūst par pensionāriem. Kāds ir viņu darba mūža kopsavilkums latos un santīmos pēc pēdējiem 17 gadiem, kas strādāti Latvijas neatkarības laikā?
Pievienotajā tabulā var redzēt, ka Bauskas rajonā tikai 17 procentu pensionāru saņem no 100 līdz 150 latu lielu vecuma pensiju, bet virs 200 latu mēnesī – viens procents pensionēto.
Viens, divi, trīs
Latvijā vecuma pensiju, kas ir zem iztikas minimuma jeb Ls 130,16, saņem 86% pensionēto. Tādus skaitļus sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Caune. To nodrošina pensiju pirmais līmenis.
Pašlaik pensijā iet cilvēki, kuri nevarēja pievienoties 2001. gada 1. jūlijā ieviestam valsts fondēto pensiju shēmas 2. līmenim. Par tās dalībnieku varēja kļūt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – nebija vecāks par 50 gadiem. Tiem, kuri līmenim pievienojās, daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. pensijas līmeņa dalībnieka personiskajā kontā.
Reti kurš no mūsu rajona šogad pensionētajiem ir pievienojies 3. pensiju līmenim, kas ir privātais uzkrājums un to var mantot arī tuvinieki. Šī shēma sāka darboties 1998. gada jūlijā. Tā ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, ko pārvalda privātie pensiju fondi.
Pirms laika
No 1. jūlija sievietēm pensijas vecums ir 61,5 gadi, vīriešiem tas ir nemainīgs no 2003. gada 1. janvāra – 62 gadi, skaidro Inta Savicka, VSAA Bauskas nodaļas vadītāja.
Nākamā gada 1. jūlijā abiem dzimumiem Latvijā pensionēšanās vecums būs vienāds. No 1. jūlija par pusgadu tiek paaugstināts pensionēšanās vecums arī tiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. Šajā iedzīvotāju kategorijā ietilpst, piemēram, invalīdi uz mūžu, daudzbērnu un bērnu invalīdu mātes, kā arī tie, kuri strādājuši kaitīgos darba apstākļos.
Taču pensijā var doties arī agrāk, un cilvēki to izmanto, atgādina Inta Savicka. Pašlaik Valsts pensiju likums līdz 2008. gada 1. jūlijam paredz iespēju, ka ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 30 gadiem sievietes priekšlaikus vecuma pensiju var saņemt no 59,5 gadiem, vīrieši – sasniedzot 60 gadu vecumu, saņemot 80 procentu no pensijas.
No rokas mutē
Bauskas rajonā 20 cilvēku, priekšlaikus aizejot pensijā un nododot savu zemnieku saimniecību vadību bērniem, saņem Eiropas Savienības maksāto pensiju zemkopībā strādājošajiem. Pašlaik uz to vairs nevar pieteikties. No 2007. gada janvāra šāda iespēja ir slēgta, to var uzzināt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā internetā.
Taču mūsu rajona laukos dzīvo krietni daudz cilvēku, kuriem, beidzot darba mūžu, ir cerība saņemt tikai minimālo pensiju, kas patiesībā ir pabalsts. Tie ir nelielo zemnieku saimniecību īpašnieki, kuri pārtiek no tā, ko izaudzē un pārdod tirgū, kā arī cilvēki, kuri lauku sētās strādā gadījuma darbus. Šādam dzīvesveidam viņus piespiedusi kopsaimniecību masveida likvidācija. Ja šie cilvēki nav reģistrējušies kā pašnodarbinātas personas un nav maksājuši sociālo nodokli, viņu mūžamaize būs nožēlojama, atzīst I. Savicka. Par tirgus naudu viņi ir dzīvojuši, uzturējuši īpašumu, skolojuši bērnus, ja izdevies, kaut ko noguldījuši bankā vecumdienām.
“Kāda man pensija, kamēr varu pakustēt, jāstrādā. Tagad sākt maksāt nodokli ir par vēlu, ja tas nav darīts no 1992. gada. Kaut ko ir izdevies iekrāt, bet tam nav lielas jēgas, jo inflācijas dēļ nauda zaudē vērtību. Par bietēm saņemtā cukura mums pietiks vēl vairākiem gadiem. Ja man veikalā dārgāk jāpērk maize, es savukārt lieku cenu klāt diļļu saišķītim, gurķiem, tomātiem, kartupeļu maisam,” stāsta 67 gadus veca lauciniece, kura par tādu lietu kā pensija pat nesapņo.
Atgādina solījumu
Apzinoties traģisko situāciju, kad ne tikai 90. gadu sākumā pensionētie, bet arī šodienas pensionāri saņem pārāk mazas pensijas, iniciatīvas grupa nolēmusi šovasar vākt parakstus, lai panāktu Valsts pensiju likuma grozījumus. Vajadzētu noteikt, ka valsts minimālā pensija jeb pabalsts – 45 lati – jāreizina ar trīs, tādējādi norādot, ka viszemākā pensija Latvijā nav mazāka par 135 latiem mēnesī. Tādu saņem cilvēki, kuriem apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par 20 gadiem.
Parakstu vākšanas iniciatoru darba grupas loceklis Jānis Kleinbergs stāsta, kā ieteikts pielietot šādus koeficientus: ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem – koeficients 3,5, pensija – Ls 157,70; ar stāžu no 31 līdz 40 gadiem – koeficients 4, pensija – Ls 180, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu, jālieto koeficients 4,5 un pensijai jābūt Ls 202,50.
Jānis Kleinbergs atgādina – Saeimas koalīcijā ietilpstošās partijas pirms vēlēšanām apsolīja, ka, nākot pie varas, nodrošinās pensijas lielumu līdz 200 latiem.
Strādāt ilgāk
To neparedz 1996. gada 1. janvārī ieviestais pensiju 1. līmenis, kas pašlaik attiecas uz visiem tiem, kuri ies pensijā vismaz līdz 2014. gadam. Šis līmenis nodrošina vecuma pensijas visiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, kuri strādājuši algotu darbu vismaz desmit gadu.
I. Savicka skaidro, ka valsts maksāto vecuma pensiju apmēru pašlaik regulē paaudžu un dzimumu solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju maksājumi vecuma pensijām netiek uzkrāti kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet tos nemitīgi izlieto, lai izmaksātu vecuma pensijas esošai pensionāru paaudzei. Dzimumu solidaritāte izpaužas noteikumā, ka gan sievietēm, gan vīriešiem pēc došanās pensijā tiek prognozēts vienāds pensiju izmaksu laika periods (vidējais vīriešu un sieviešu dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā).
Tāpēc Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece iesaka nesteigties ar pensijas pieprasīšanu un strādāt, cik vien iespējams ilgāk, jo tā var saņemt vairāk naudas vecumā. Cilvēkam, kurš ir strādājis ne mazāk kā 30 gadu, saņemot ap 200 latu algu (pirms nodokļu samaksas), pensionējoties 62 gadu vecumā, pensija būs 97,73 lati. Turpinot strādāt, 65 gadu vecumā pensija būs 126,61 lats, starpība – 31,88 lati.
Par to var domāt, ja ir darbs. Līdz šim tieši pirmspensijas vecumā daudzi no darba tirgus tika izstumti, lai dotu vietu jaunajiem. Kopš Latvijas iedzīvotāji var izmantot iespēju strādāt Eiropas valstīs, daudzās nozarēs ir vairāk darba piedāvājumu nekā strādāt gribētāju. Tāpēc katrs pensionārs, kurš grib un var strādāt, nodarbošanos var atrast. Darbs savukārt sola lielāku pensiju vēlākos gados.
***
Viedokļi
– Oskars K., Vecumnieku pagasta iedzīvotājs, pensionējies šogad, 57 gadus vecs. Strādājis par traktoristu, no 1991. gada – kokapstrādes uzņēmumā. Pensijā aizgājis pirms laika, izmantojot iespēju, jo pirmajā laulībā uzaudzināti pieci bērni.
Pensija – Ls 108.
“Dzīvesbiedrei ir vēl mazāka pensija, bet, kamēr esam divi, iztiekam. Mums ir vienistabas dzīvoklis un par to samaksāt varam. Protams, ir jātaupa, tāpēc mums ir arī dārziņš.”
Ēvalds D. Vecumniekos, invalīds, pensionējies šogad 60 gadu vecumā. Strādājis par šoferi, kokapstrādes uzņēmumā, dažādus darbus. Ģimenē trīs bērni, jaunākā atvase – meita – šogad beidza vidusskolu.
Pensija – Ls 106.
“Dzīvesbiedre vēl strādā, bet viņai ir minimālā alga, tāpēc izmanto iespēju paņemt pusotru slodzi. Mums vēl ir jāpalīdz bērniem, meitai jāskolojas.”
***
Fakti
– Vecuma pensijas vidējie apmēri Bauskas rajonā 2007. gadā (latos):
janvārī – 98,15; februārī – 98,40; martā – 98,62; aprīlī – 102,43; maijā – 102,43; jūnijā – 102,72.
– Pensiju saņēmēju skaits (vidēji mēnesī) – 11 604, vidējais piešķirtais apjoms – Ls 96,76;
tajā skaitā:
– vecuma pensijas – 9438, vidējais apmērs – Ls 100,53;
– invaliditātes pensijas – 1515 (Ls 79,06);
– apgādnieka zaudējuma pensijas – 552 (Ls 73,94);
– izdienas pensijas – 17 (Ls 117,85);
– pensijas ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekiem vai mirušā dalībnieka ģimenes locekļiem – 81 (Ls 136,15).
– Vecuma pensiju apmēri Bauskas rajonā 2006. gadā:
līdz Ls 50 saņēma četri cilvēki,
no Ls 50,01 līdz Ls 55 – 119 jeb 1%,
no Ls 55,01 līdz Ls 60 – 37 (0%),
no Ls 60,01 līdz Ls 65 – 407 (4%),
no Ls 65,01 līdz Ls 70 – 304 (3%),
no Ls 70,01 līdz Ls 75 – 529 (6%),
no Ls 75,01 līdz Ls 80 – 1348 (14%),
no Ls 80,01 līdz Ls 85 – 1042 (11%),
no Ls 85,01 līdz Ls 90 – 1712 (18%),
no Ls 90,01 līdz Ls 95 – 1456 (15%),
no Ls 95,01 līdz Ls 100 – 668 (7%),
no Ls 100,01 līdz Ls 150 – 1598 (17%),
no Ls 150,01 līdz Ls 200 – 188 (2%),
virs Ls 200 – 77 (1%).
– Faktiskais pensionēšanās vecums Latvijā
1996. gadā: vīriešiem – 60,4 gadi, sievietēm – 55,07 gadi;
2001. gadā: vīriešiem – 60,5, sievietēm – 56,7;
2003. gadā: vīriešiem – 61,06, sievietēm – 57,6;
2006. gadā: vīriešiem 61,54, sievietēm – 59,73.
Izmantoti VSAA Bauskas nodaļas sagatavotie dati, LM materiāli.
